sarkanvins
07 Jūlijs 2010 @ 04:07
vilnis.  
Cik vienkārša ir nolemtības sajūta mātes dabas priekšā.

Sapnī atrados uz salas, kurai kalniņā stāvos uz visām pusēm varēja redzēt jūras horizontu. Salai tika paziņots, ka apmēram pēc 12 stundām to pārskalos pāri milzīgs cunamī vilnis . pozitīvi ne?

un nav iespējas evakuēties. slīkstiet nost maitas. tā mums paziņoja. un cik cilvēki sāk savādi uzvesties, zinot ka notiks kas tāds.

es biju pārliecināta, ka ar portālu tikšu prom.
un tad kad pie kājām skalojās ūdens- es pamodos. wot ta- nenogulēju visu jautrību. bija pāgājusi stunda- kopš es aizgāju gulēt.

nakts daļa kuru es pavadu pusmiegā ir diezgan nejēdzīga un smadzenēm sāpīga. ar mums veica eksperimentus. tā notiktu ar mums ja mēs būtu mazi klonēti bērneļi, kuriem pirmais koa izņemot no burciņas liktu izdarīt- būtu atrast ceļu laukā no milzīgas fabrikas. mums izdeva kodu caurlaides un pateica no 10 milzīgiem vārtiem atrodiet īstos.
tur bija tolete divos stāvos.
un beigās, kad satumsa(bet istabā pamazām attausa gaisma) mums samaksāja katram pa 5 ls un palaida prom.
 
 
Dungo: london after midnight-Heaven now
 
 
sarkanvins
07 Jūlijs 2010 @ 04:48
 
un vēl uzliku datoram paroli.

jūs visi esat drošībā no mana brāļa : piemēram pēkšņajām viņa skaipa ziņam, kamēr manis nav mājas.
 
 
mēs esam:: bitchy
 
 
sarkanvins
07 Jūlijs 2010 @ 11:40
pardozēju.  
Kafiju atkal.
motors ķīle.

caffeine-induced bliss- seizure


au.
 
 
mēs esam:: sick