Aizgāju gulēt 11 ar domu lai varētu celties 4.
Bāc pamodos divas stundas par agru.
Sapņoju, ka jau pagājušajos jāņos ir uzsnidzis sniegs un tas ir radījis milzīgus satiksmes negadījumus un sastrēgumus. trauksmaini kabatā virpināju savu mobīlo. skaidri zināju un jutu, ka šī diena būs kā ar kreiso sanu būtu noripinājusies no sava matrača. telefona baterja nomirusi. bāc. bet vajag sazvanīt un paziņot, kur un kā , ar koa es pavadīšu šo dienu. stulbā stulbā sajūta , ka ir 101 iespēja un nevari pašas gribā sasniegt nevienu. jācer uz laimi. un tā arī darīju. stāvēju pieturā zinot, ka kaut kad ap to laiku, kādu vajadzētu satikt un tad būtu izlemts. kur un kā. tad sapnis pārleca uz ķakavu. stāvēju upes krāstā, tie bija dīvaini krasti un sarkans ūdens. biju dusmīga, neapmierināta. kaut kas nebija tā. atvēru acis.
es pamodos no tā ka smaržoju savādāk un sajūta, ka sapņo būdams nomodā. pazudusi laika izjūta, un miegs, bet neko labāku negribas un nevajag darīt. jānomierinās. šādos mirkļos es nespēju panest, pašas prāta radīto dīvaino - ne- harmoniju un apjukumu ap sevi.

pretējā mājā nomodā tikai trīs logi. es negribu lai pienāk šodiena- i have a bad gut feeling. bet tā jau ir klāt jo ir 2:1o.

Ja es nebūt atcerējusies, ka vakar staigāju ar šlipsi, tad noteikti domātu ka esmu mēnessērdzīga- jo atmodos ar to ap kaklu.

p.s. kaķis dara dīvainas lietas ar segu. es zināju ka viņš nav normāls.