Periodiski pamosties stundu pa stundai ir tīri, nejauki. ir pienācis mirklis,kad pa maniem sapņiem sak maldīties cilvēki, kas kā jau nolemti sen tika paredzēti tur būdami, bet par brīnumu nebija. un tad beidzot, vai par nožēlu - viņi tur ir iegriezušiem. secinājums kas ieguva savu jēgu pamostoties un redzot savu purniņu spogulī- ap mani ir haoss un es esmu haoss- he, es neesmu viena pati , bet gan esmu kopā ar visu, kas ir ar mani un ap mani. citēju kā līdzīgu likteni savējam. visā pilnībā un godībā esmu- Alise savā brīnumzemē. khm tīri nodrāzts termins. ummh. vakarvakara pelde- jā tā lika justies dzīvam un noraut jumtu vēl kādam robežām savā galvā- kas gan tur īpašs doties nopeldēties, bet sev prāta- nē tak nevar man būs auksti, man nav kostīma. un tad kāds cits no gazas sektora stūra palūr un pačukst- tu, brauksi ar riteni atpakaļ sasilsi, tev ir apakšveļa vai kaila miesa. izcīni ar elkoņiem vietu savā galvā.