Wed, 02 Aug 2006 12:53:01 GMT

Ai, mēnestiņ, spoži kā saule tu spīdi,
Bet viss, tevis apgaismots, izskatās bāls.
Un stundas pārvēršas īsā sprīdī,
Ir kļuvis tik tuvs, kas reiz bijis tik tāls.

Kad spīdi tu, mēnestiņ, spocīgas ēnas,
No mājām un jumtu galotnēm krīt,
Un minūtes pārvēršas stundās tik lēnās,
Kad cenšos šīs ēnas aizbaidīt.

Tad atnāci tu, un tumsu prom dzini,
No dubļiem un putekļiem pacēlās gars,
Un tieši tāpēc es gribu lai zini,
Tu esi kā pusnaktī saules stars :)

Dziesmiņa

Fri, 28 Jul 2006 20:43:26 GMT

Es pazīstu meiteni vārdā Rasa,
No tīkla pumpēt mūziku viņa man prasa,
Tādēļ, kad tīklā sēžu es,
Vairs necopēju meitenes,
Bet muzonu no neta tik velku.

Ikvakaru draugos mēs turpinām tikties,
Mums pļāpājot stundas sāk kā minūtes likties,
Kaut Rasa netic pasakām,
Un tomēr vēstulēs atbild uz tām,
Un fantazējam kopā mēs abi.

Es rakstu, kompim pogas klaudz,
Un neatbildu pat ja mani māmiņa sauc,
Jo viss, ko daru es,
Ir rakstu Rasai vēstules.
Man, tekstus rakstot, skats pār rindām skrien,
Un atkal jau pie kompja sēžu es viens,
Un viss, ko daru es, ir rakstu Rasai vēstules.

Jā, Rasa dzīvo Limbažos,
Un dažreiz man šķiet ka es ienīstu tos,
Bet viss, ko varu padarīt,
Ir cerēt ka Rasa uz Rīgu brauks rīt,
Un tāpēc ik dienas es ceru.

Kad paliek man vientuļi, palasu Klabi,
Tur ievietoti daži Rasasa dzejoļi labie,
Kad lasu, rindas skaisti skan,
Tās veltītas citiem, kad būs kāda man?
Un tāpēc ik dienas es gaidu.

Gaismotaaja dienasgraamata

Dziesmiņa