Asinsdziesma

Brīnumskaisti un liegi smalkos fragmentos sabirza zieds
Un mēs vērojam tā aiziešanu pelēkās sērās tīti
Ziedlapas uzliesmo purpura liesmās, nakts smarža gaist
Pirmatnējs klusums aizmieg pie kājām kā suns

Upes aizskalos, upes ņems mūsu pelnus
Kad vējš mūs sadalīs pīšļos kā vītušus dārzus
Dziesmas izgaisīs, dziesmas pieaudzēs spārnus
Un pametīs stingušas lūpas jaunā lidojumā