Asinsdziesma

mans draugs guļ zem ābelēm.
kopš aizpērnās ziemas mēs
tiekamies katru
mūžīgā novembra dienu,
bez atelpas runājam
par vakariem akliem
un pirmajām narcisēm,
vien redzēt viens otru
jau ilgi
kā neceram.

bet narcises laikam
ir viņa mīļākie ziedi,
kopš aizpērnās ziemas
es redzu
tās nevīstam.