Asinsdziesma

pildīts ar trauksmainu, pāri visām
robežām plūstošu spēku, es būšu
tavs pirmais un pēdējais, tavs
pasaules gals un
pārliekas šķīstības grēks.
jebkurā no svētlaimēm, jebkurā
no kaislību ellēm, it visos
atspulgos tavos es būšu kā
nelaba pasaule, kā
kodīga gaisma vasaras dienā,
kas sevi nežēlojot kvēl

kaistoši, drūpoši akmeņi
zem tavām cielavas pēdām
arvien uz
manām mājām tevi ved,
kur esmu it viss, ko vien
nešķīsti vēlos, un
zeme, mūsu satikšanos gaidot,
smieklos sarkani tumšos
drebēdama dreb