Asinsdziesma

lai būtu vairāk -
kā upe elpošu,
kā vilnis glaudīšos
pie zemes krūtīm,
bet zāle augs
caur manu miesu
un zaļās acīs
uzplauks ābeļzieds

tad caur miglas dūmiem
klusiem soļiem mājās
pārnāks meža dievs,
lai kā vilnis
līdzās man pie zemes
krūtīm pieglaustos,
kamēr dzīvība ar
sirma putna spārniem
kairi brūno
rudens smaržu stāsta,
kamēr zemes rokās
silti izauklēta
dievam līdzās
pamostos