ziemas bālajās krēpēs
sirma dūmaka vējo un šķir
mums mīksti smilšanu ceļu
nāc, iesim pie mēness
skujas un dzintars kā
mirres krastmalā
kvēp
čokurā savilcies liedags, miegā
vaid jūra zem vižņiem, miegā
nāc, kāpsim augšup un
ledus kūst zeltainā
straumē, ir atkal
pavasars vēls
nāc, iesim pie mēness
tu teici un vizot
pārplūda sēkļi, vējš
bija sāļš
sirma dūmaka vējo un šķir
mums mīksti smilšanu ceļu
nāc, iesim pie mēness
skujas un dzintars kā
mirres krastmalā
kvēp
čokurā savilcies liedags, miegā
vaid jūra zem vižņiem, miegā
nāc, kāpsim augšup un
ledus kūst zeltainā
straumē, ir atkal
pavasars vēls
nāc, iesim pie mēness
tu teici un vizot
pārplūda sēkļi, vējš
bija sāļš