Asinsdziesma

22. Augusts 2009

22. Augusts 2009

Add to Memories Tell A Friend
Vien gājputniem
redzamās debesīs, neskarami
augstās un tālās,
viss saltāks kā
cilvēkos, un
pārlieku varens.

Mākoņos sevi
vājprātā iedejo nakts
kā dzērve,
un tumsa grīļojas,
neskaidriem soļiem
pār apvārsni
dienas tukšumā kāpjot

Tur, augstāk un tālāk,
mūs izjauktais kārto kā
spalvas gājputnu spārnos
un solītās
rītausmas starus.
Powered by Sviesta Ciba