Asinsdziesma

sastingsti savās gaitās, vergs
veries pret mēnesi un kauc pret
sava vājprāta daili, dejo bez kustības
agonijas aritmiskos soļus,
dejo par māmiņu, tētiņu
un savu nevarību, savu
nespēju apstāties
dejo par mani, kas vēro
tevi salūztam lietū, kas
smejas par savu
nespēju apstāties, bet
es tikmēr aizlūgšu par
tevi, mans vergs,
par tavu svētību
mani nogālēt