Asinsdziesma

cik maigi, cik trausli
nolūza tavs zieds
mūsu pavasara taku pārklāj
ziedlapiņu sniegs

šis mirklis lai apstātos
mums dots
trūdošā sniega segā pagātnes
čūskas vairs neseko

sairuma pildīts klusums
kā putns izpletis spārnus
pār mums, un slepus
caur smaidu raud ķirša koks