Asinsdziesma

manas asinis ir lai tās lietu nefrīta kausos
un dzertu aizgūtnēm tām pilot pār plēsīgiem
pār zvērīgiem vaibstiem kas sen kā vairs
nepieder man
pret ugunīm paceltas rokas
mērktas melni zilganās straumēs izstieptas
pāri telpai pāri laikam un atplēš
sirdi visumā paslēptam tārpam
tu miegā dziedāji bet tā balss jau
kopš aizlaikiem nepieder tev
no atrautām vātīm gāzīsies straumēm
dvēseļu grauzēji tik daudz viņu
tik daudz tevī viņu un
visums neaizmirsīs
kam pieder tā balss
un visums neaizmirsīs

/tārps ievelk elpu/

tu miegā dziedāji
tu pacēli roku
pret ugunīm pret
manām asinīm kas
tavā rīklē kalst
no iekšienes saucu
no atplēstas sirds
no visuma kas
izēsts balts