Asinsdziesma

mirkļa iespaidā satvēru prātu,
cēlu pret sauli, kuras nebija tobrīd,
tā bija tālu prom.
pacelts augstu, tas ierāva elpu,
ierāva krūtīs dziļi un
kliedza, domu sulām noplūdis -
jaundzimis prāts,
jaundzimis skatiens pret
grūstošām debesīm,
un es neticu vairs,
ka saule reiz nāks,
ka aptumsums nav
bezgalīgs

ar debesu izdurtām acīm
prāts manās rokās
kā čūska lokās un vaid.
izplešas apbrīnā sirds,
cik tumšas asinis,
cik ātri skatiens
par aklumu vēršas.
mirkļa iespaidā saule
aiz esības malas par
aptumsumu top