Asinsdziesma

esmu klusumā
jau atkal.
satriekti ķermeņi,
sarautas miesas
visapkārt.

gar horizontu
soļo degoši milži.
ziemeļblāzmas liesmās
pazūd ņirdzīgi,
atiezti smaidi,
zobi kā asmeņi gail.
bet man
nav bail.

esmu klusumā.
jau atkal.
līdz kaulu smadzenēm
nāvīgs miers.
laika ritējums raustās
kā liesmojošs milzis
pie tukša, gabalos
sarauta horizonta.