Asinsdziesma

šķidri saulsstari plūst
lejup pa rīkli un pazaudēts
suns iežmiedz asti kājstarpē,
pret kūstošām debesīm kauc.
svilinoši savāds aicinājums
uz namu sienām ar asinīm,
smiekliem un orgasmiem rakstīts.
patiesi, augšāmcēlies,
patiesi, un pār visu
saules šķidrums plūst

vai zini, kamdēļ izvairos
lūkoties spoguļos, vai zini,
kas no drūpošām sienām ceļas
mani aicinot?

patiesi, augšāmcēlies.
suns iežmiedz asti kājstarpē.
patiesi, augšāmcēlies.
un debesis, debesis kūst.
patiesi, augšāmcēlies,
pa saules pieplūdušu ielu viņš
nāk man pretī caur sienām,
caur spoguļiem.