Asinsdziesma

mani vārdi krīt, krīt, krīt
mēra nokauti un
nevarīgi visa jēgas priekšā
putni aizšauti līst
saujām vien no
vara krāsas debesīm

aizšauts mans klusums,
bet nomirt nespējīgs
gaudo drebēdams zem zemes
gaudo kā suns, kad niknums
to grauž, kad
nav ko saplosīt, kad
ak vai, mans bērns,
dzīvs esi apbedīts

mani vārdi sapuvuši, sadrūp
tavās rokās, nāve atnākusi
klusi, nemanāmi kā
kārtējais rīts
gaudo, gaudo, mans bērns
dzīvs esi apbedīts