Asinsdziesma

Savā nodabā dungo kapu zvans
Melns siluets dejo pie saullēkta sliekšņa
Trakoti labi
Un trakoti mežonīgi

Mēs sēdējām viens otram līdzās
Pat nepieskaroties
Tikai klājām vārdus kā pasjansu
Uz grīdas

Tu izgaisi līdzko uzlēca saule
Uz visiem maniem jautājumiem
Tava atbilde paliks
Kā aizklāta kārts

Kad nākamreiz saule nāks
Es būšu tā, kas dejos pie debesīm
Trakoti labi
Un trakoti izmisīgi