Asinsdziesma

trieciet savas sejas pret sienām
pret suņu nomīztiem sētas stabiem
un pievemtām vārtrūmēm
trieciet akmeņus acīs un pudeļu
zaļi ņirdzošās šķembas kur kā
spogulī neaizsniedzams vīd visu
mūžu svešas būtnes stāsts
līdz mielēm izdzīvots

nu redzi tu tagad guli
visu apspļaudīts priekšā pakaļā
izvarots un beigu beigās
pret baltu maigu sienu triekts
kur kāds ar gailim atņemtu kāju
greizi uzvilcis apgrieztu zvaigzni
un netici ka spēsi reiz
sevi nomazgāt

nu redzi mēs gaidām tevi
relatīvi paliekošās mājās
nākam atpakaļ lai smeltu sēru
kūpošu no tavām brūcēm ārā
un dosim miera mirkli relatīvi
īstu bet pēc brīža atkal
tiksi pats pret sevi triekts