http://klab.lv/users/sandis_ur/ Sandis_UR - Sviesta Ciba sandis-ur@inbox.lv Mon, 20 Apr 2009 20:27:12 GMT LiveJournal / Sviesta Ciba http://klab.lv/users/sandis_ur/6362.html Mon, 20 Apr 2009 20:27:12 GMT sandis-ur@inbox.lv http://klab.lv/users/sandis_ur/6362.html Sveiki, mīlīši, esmu klāt, bet labāk nedaudz pabļaušu ja nu gadījumā nepamanijāt, un vispār te ir diezgan neomulīgi, cerams ar laiku izdosies pierast. Priecē vismaz tas, ka te ir vairāk vietas, kājas varu brīvi izstiept, tikai lūdzu pagrieziet gaismu mazāku, citādi acis žilbina, būs laikam vēl mazliet jāpabļauj, laikam viņi nesaprata.<br /><br />Āaa nu jau labāk paldies, ja nu kautko vajadzēs, tad padošu ziņu. http://klab.lv/users/sandis_ur/6362.html http://klab.lv/users/sandis_ur/6085.html Tue, 07 Sep 2004 14:27:35 GMT sandis-ur@inbox.lv http://klab.lv/users/sandis_ur/6085.html Domas manas šaudās<br />Pa istabas kaktiem skraida<br />Un haosā vandās<br />Nu kad viņas kāds uz pakarināmā pakārs.<br /><br />Tik daudz jautājumu<br />Nesaprastu dzīves likumu<br />Skrien pa manu istabu<br />Kā lai es to kārtoju?<br /><br />Jūtas- siltas aukstas<br />Pamazām visu saldē<br />Un tad atkal atkausē<br />Vai kāds paraudzīs manas plaukstas<br />Vai tās nav kļuvušas aukstas<br /><br />Domāju es kur atsperties<br />Neredzu pie kā pieķerties<br />Kur aukstumā paslēpties<br />Kurš par mani rūpēsies<br /><br />Kurš uz jautājumiem atbildēs <br />Kurš te visu sakārtot spēs<br />A es tik jautāju un jautāju<br />Un neredzu tam visam galu<br /><br />Jūtu to ka mīlu pasauli<br />Mīlu savu dzīvi<br />Taču nejūtos es pārāk dzīvi<br />Kas nospiež manu sirdi?<br /><br />Savas emocijas un jūtas<br />Es izteikt nespēju<br />Tādēļ jau murgainas rindas<br />Es dzejoļos citēju http://klab.lv/users/sandis_ur/6085.html http://klab.lv/users/sandis_ur/5798.html Tue, 07 Sep 2004 14:23:38 GMT sandis-ur@inbox.lv http://klab.lv/users/sandis_ur/5798.html Tik kaila miesa palikusi<br />Un dvēsele jau projām aizgājusi<br />Uz citu pusi<br />Tik miesa še vēl aplikusi<br /><br />Tik kaila miesa palikusi<br />Tā raugās cieši uz debesu pusi<br />Par mūsu grēkiem tā nomirusi<br />Jo mūs tik ļoti tā mīlējusi<br /><br />Šo miesu pie krusta sita<br />Pazemoja un nievāja<br />Par Jūdu ķēniņu to kristīja<br />Un ērkšķu kroni galvā lika<br /><br />Tik kaila miesa <br />Pie Golgātas krusta palikusi<br />Bet dvēsele pie tēva aizgājusi<br />Par mums ļoti dārgi tā samaksājusi http://klab.lv/users/sandis_ur/5798.html http://klab.lv/users/sandis_ur/5487.html Tue, 07 Sep 2004 14:17:12 GMT sandis-ur@inbox.lv http://klab.lv/users/sandis_ur/5487.html Miilestiiba ir kaa silts saules pieskaariens, <br />kas glaasta tev vaigus saltajaa pavasara veejaa. <br />Miilestiba glaasta maigi, gandriiz nemanot<br />Ar katru maigo peiskaarienu, <br />Pavisam klusi un nedzirdot,<br />Taa iecukst tev sirdii patiesos vaardus:<br />"Es tevi Miilu" http://klab.lv/users/sandis_ur/5487.html http://klab.lv/users/sandis_ur/5217.html Tue, 07 Sep 2004 14:15:13 GMT sandis-ur@inbox.lv http://klab.lv/users/sandis_ur/5217.html Es tevi ienīstu kad neredzu,<br />Bet mīlu kad atkal satieku<br />Es ienīstu tevi kad tevis nav klāt<br />Bet bez tevis es nespēju staigāt<br />Bez tevis es ātri nogurstu<br />No tevis tik spēku saņemu<br />Bez tevis dzīvot nespēju<br />Es mirstu http://klab.lv/users/sandis_ur/5217.html http://klab.lv/users/sandis_ur/5099.html Tue, 07 Sep 2004 14:10:15 GMT sandis-ur@inbox.lv http://klab.lv/users/sandis_ur/5099.html Miilestiba ir ka skaists zieds,<br />kurs uzplaukst leenam<br />parversot pasauli un padarot to skaistaku<br /><br />Miilestiiba ir ka silta veja dvesma<br />kura nemanami atlido pie mums<br />un maigi sasilda musu sasalusas sirdis<br /><br />miilestiiba ir ka berna smaids<br />kurs pat visdrankjigaakaja diena<br />neatstaj tevi vienaldziigu<br /><br />Miilestiba ir sapnis,kuru lauts piedzivot mums katram.<br />Miiestiibair nezuudos "Saules" stars muusu dziivees.<br />miielstiiba ir mirdzosu zvaigznju juura muusu aciis.<br />Miilestibair leenpratiiga, milestiba ir laipna... http://klab.lv/users/sandis_ur/5099.html http://klab.lv/users/sandis_ur/4728.html Tue, 07 Sep 2004 14:08:32 GMT sandis-ur@inbox.lv http://klab.lv/users/sandis_ur/4728.html Prieks rodas agri no riita pieceljoties un ieraugot pirmo saues staru. <br />Prieks rodas sanjemot no sen neredzeeta cilveeka kaudzi miiljuma. <br />Prieks rodas sanjemot siltu smaidu no maza beerna.<br />Prieks rodas briivi elpojot un juutot katru mirkli. <br />Prieks ir pateikties par katru elpas vilcienu. http://klab.lv/users/sandis_ur/4728.html http://klab.lv/users/sandis_ur/4442.html Wed, 07 Jul 2004 18:59:26 GMT sandis-ur@inbox.lv http://klab.lv/users/sandis_ur/4442.html Es noslauku savas asaras un paceļu acis pret Dievu<br />Viņš stiprina un dod man spēku<br />Viņs paceļ mani un noliek tev blakus<br />Mūsu sirdis savienojās un es aizmirstu visu<br />Es esmu tev tik tuvu<br /><br />Lietus manās acīs aizskalo visas sāpes un naidu <br />Es kulusi un maigi atplaukstu <br />Kā koks kas sajūt pavasara rasu<br />Kaut es tev tagad to patiekt varētu<br />Cik ļoti tevi mīlu http://klab.lv/users/sandis_ur/4442.html http://klab.lv/users/sandis_ur/4252.html Mon, 10 May 2004 21:03:21 GMT sandis-ur@inbox.lv http://klab.lv/users/sandis_ur/4252.html Es aizveru acis…<br />Un iegrimstu mūžīgā sapnī kopā ar tevi.<br />Sapnī, kuram nav ne sākums ne beigas<br />Sapnī ,kurā nav naida un skumjas<br />Esam tikai mēs divi<br />Un Viņš<br /><br />Es aizmirstos<br />Un kopā ar tevi paceļos baltos gubu mākoņos<br />Mākoņos, kur realitāte ir mūžīgs sapnis<br />Mākoņos, kuri ir balti kā mūsu dvēseles<br />Tu un es<br />Pārējam nav nozīmes<br /><br />Tu un es<br />Mēs aizveram acis <br />Un ieslīgstam zilganā zvaigžņu jūrā<br />Sirds tumšākos nostūrus piepilda prieks un cerība<br />Tur iespīd skaidra un balta gaisma<br />Tā ir tava mīlestība<br />Un Dieva gādība http://klab.lv/users/sandis_ur/4252.html http://klab.lv/users/sandis_ur/4052.html Tue, 09 Mar 2004 21:09:16 GMT sandis-ur@inbox.lv http://klab.lv/users/sandis_ur/4052.html Es tevi reizēm neciešu<br />Bet bez tevis dzīvot nespēju<br />Es tevi dažreiz redzēt negribu<br />Bet katru minūti bez tevis skumstu<br />Es tevi nekad nesaprotu<br />Bet tavas dīvainības pieņemu<br />Es tavus gājienus neizprotu<br />Bet ar mieru tos paciešu<br />Es tavu siltumu saņemu<br />Tāpēc tev savu sirdi atdodu<br />Tāpēc...<br />Tāpēc, ka tevi neprātīgi mīlu. http://klab.lv/users/sandis_ur/4052.html http://klab.lv/users/sandis_ur/3744.html Thu, 04 Mar 2004 00:50:28 GMT sandis-ur@inbox.lv http://klab.lv/users/sandis_ur/3744.html Nekas tāds nebūtu noticis, neviens neko tādu pat iepriekš paredzēt nevarēja, pat es, ja es ar Didzi nebūtu tik ļoti atsaldēti. Ideja radās pavisam nejauši, negaidīti, kā milzīgs meteorīta sprādziens, ko pat nespēj paredzēt visgudrākie astronomi. Arī es neko tādu neparedzēju, jo laikam vēl nebiju izpētījis savus atsaldētākos dvēseles stūrus, bet sākšu šo stāstu es no sākuma, kā jau tas pienākas katrā stāstā.<br />Tas laika bija piektdienas vakars, kad jau kuro nedēļu sajutu sagurumu no ikdienas steigas, mašīnu rūkoņas un savām domām. Vienīgā doma, kas valdīja manās smadzenēs bija: „Es vēlos tikt prom no šīs smakainās pilsētas un jo tālāk, jo labāk.”<br />Gribējās tikt pie jūras, kur varētu beidzot izmēģināt ziemas peldes priekus, tādēļ par galamērķi izvēlējos Ventspili. Saprotams, ka pirmais kam es zvanīju bija Didzis ar nicku Illegal. Diemžēl viņam bija paredzēts mēģinājums un pazvanījis vēl dažiem potenciāliem braucējiem es atsēdos uz pakaļas un ar sarūgtinājumu sirdī devos gulēt. Pēc brīža, kad sapnis bija pārņēmis manas galvas abas puslodes, zemapziņā pavīdēja īsa un spilgta doma: „Tev ir pienākusi īsziņa”. Atverot acis ieraudzīju zaigojošu mobilā telefona ekrānu. Acis nepamirkšķinādams izlasīju īsziņu un par milzīgi lielu izbrīnu Didzis man tomēr piedāvāja nākamajā dienā doties uz Ventiņiem. Sarunājuši laikus, ar mierīgu sirdi es devos gulēt, lai uzkrātu spēkus nākamajai dienai, jo sirdī valdīja cerība, ka nākamā diena būs ļoti gara.<br />Pamodies, es sakārtoju somu, paņēmu ģitāru un devos uz centru, lai nopirktu fotofilmiņu un tālāk dotos Ventspils virzienā. Izkāpis no Jūrmalas mikriņa, kurš mani pa 0.50 santīmiem aizvizināja līdz Rīgas apvedceļam es ieraudzīju Didzi, kurš ērti iekārtojies uz soliņa blakus Jūrmalas šosejai spēlēja ģitāru un nelikās traucēts no lielās automašīnu plūsmas. Pēc nelielas fotosesijas sākām stopēt. Jau pēc neilga laika atradāmies, kāda vīrieša, ap gadiem 40, automašīnā, kurš mūs laipni aizvizināja līdz Tukuma rajona sākumam. Vīrietis nebija īpaši runīgs, tādēļ lielākoties abi ar Didzi pārrunājām dažādus sīkumus. <br />Pie pieminekļa, kurš tika uzcelts par godu Tukuma rajonam, mēs atkal uztaisījām nelielu fotosesiju. Viens no šīs fotosesijas nosaukumiem varētu būt „Alnis uz ceļa”. Šeit mēs ar Didzi iejutāmies aļņu lomā, kuri mēģina tikt pāri šosejai pie brīdinājuma zīmes nr. 125 „Savvaļas dzīvnieki”, uz kuras ir attēlots skaists briedis, gluži kā mana kaimiņa volgai uz kapota. Pa cik pašiem ragu mums nebija, tad nācās aizņemties no mātes dabas, šim mērķim mums kalpoja 2 koka sprunguļi metra garumā, viens ar zariem, otrs gluži taisns. Tā kādu brīdi pafočējušies nolēmām mest mieru mežabrāļu rituāliem un atkal sākām stopēt. <br />Jau pēc neilga laika pie mums nostājās baļķvedējs Scania, kura šoferītis mūs piedāvāja aizvest līdz Ventspils sākumam. Ierausušies autiņā, sākam interesantu sarunu ar mūsu šoferīti Gundaru, kurš nemaz nebija Gundars, jo viņu visi sauca tā, pa cik pie mašīnas priekšējā stikla bija piestiprināta numura zīme ar vārdu Gundars. Tā ripinoties kilometriem, mēs abi uzzinājām daudz interesanta par balķvedēja šofera dzīvi, par darba režīmu un atalgojumu. Nokļuvuši Ventspils pievārtē, pateicāmies šoferītim un devāmies iekšā Ventspilī. <br />Pie lielā staba ar uzrakstu „Laipni lūdzam Ventspilī” mēs abi apstājāmies, uztaisījām sniegā eņģelīšus un bridām tālāk naftas termināliem parsātinātajā pilsētā. Tālu acu priekšā uz mums jau raudzījās „Kālija parks”. Ventā kāds saguris peldošais ceļamkrāns smaidīja mums pretī. Lai lieti netērētu laiku es ķēros pie Didža izglītošanas un iemācīju viņam dažas krievu leksikas nianses, kas ir jāzina katram īstam Latvietim. Pa cik neēsmu Ventspils pazinējs, tad lai nokļūtu līdz centram izmantojām garāko ceļu. Pie reizes ieklīdām autoostā un konstatējām, ka pēdējais autobuss uz Rīgu atiet pulksten 18.<br />Paklīduši pa centru un iebāzuši garšīgas vistas filejas savos vēderos, nolēmām doties līdz jūrai, lai es beidzot varētu pamēģināt ko nozīmē peldēties ziemas laikā. Tā nu es paņēmu savas peldbikses, iegāju ģērbšanās kabīnē un tāpat kā vasarā pārģērbos un devos jūras virzienā. <br />Saule spīdēja koši un ja dikti nesaltu kājas uz augstā sniega, tad apsvērtu ideju par sauļošanos. Taču ārā valdīja -3 grādu temperatūra pēc celsija, tādēļ šo domu gan nācās atmest. Jūras krastu klāja ledus gabali, un vietām jūra bija sastūmusi nelielas leduskalnu grēdas. Vietām bija nelieli , no ledus brīvi ieloki, tādēļ izbridis cauri sniegam kāpu iekšā ūdenī. Biju gaidījis kādas īpašas sajūtas, taču neko citu, izņemot to ka ūdens ir samērā auksts es neizjutu, tādēļ izmērcējies devos ārā apģērbties. Pa to laiku Didzis jau bija safočējis riktīgu lērumu fotogrāfiju. Pirms došanās, tālāk arī es uzņēmu pāris fočenītes ar jaukajiem dabas skatiem. <br />Pēc jaukās peldes organisms pieprasīja siltu tēju, tādēļ devāmies uz centru, lai uzņemtu nelielu daudzumu siltumu. Kafejnīcā sākam spriest par to, ka būtu jāaiziet līdz Eirovīzijas norises vietai, varētu uzspēlēt giču un tāpat paslaistīties. Bet te kā atklāsme, Aristotelim par gravitāciju, man apziņā ienāca doma par protesta akciju. Palūdzu Didzim, lai viņš uztaisa plakātu, jo tobrīd vēl manas rokas nejutās pietiekami silti, lai spētu rokās noturēt zilgano flomasteru. Par mūsu protesta sauli izdomāju „Roks pret Eirovīzijiu, Didzis no sevis priekšā pielika iekavās „Punk” un eirovīziju apzīmēja ar EU-Vīzija. Tā nu atsildījušies devāmies Ventspils olimpiskā centra virzienā. Pa ceļam satikām Lauri Reiniku, taču neuzskatījām, ka mums būtu viņam jādod savi autogrāfi, jo mūsdienās laiks ir nauda. Par protesta akcijas norises vietu tika izraudzīts soliņš tieši pretī halles ieejai. Iekārtojušies sākām spēlēt dažādus nemirstīgus hītus, protams protesta akciju novietojām pašā priekšā, atstutējuši to pret ģitārsomu. Sākumā cilvēku bija samērā maz, taču arvien vairāk pie ieejas sāka parādīties koncerta skatītāji un mums ar Didzi nāca arvien lielāka ņirga par šo debīliski atsaldēto pasākumu. Pēc kāda laiciņa sākām pamanīt preses pārstāvju uzmanību, jo ik pa laikam iespīdējās fotoaparāta zibspuldze. Pie mums ar vārdiem:” Kāpēc es neko tādu neiedomājos,” atnāca iepazīties kāds puisis vārdā Spaceb no Kuldīgas, viņš mūs nointervēja un uzaicināja mūs kādreiz uzspēlēt Kuldīgas krodziņā, šo priekšlikumu mēs noteikti pieņemsim. <br />Kad parādījās vairāk cilvēku, arī mēs sevi atradām neiepazītas debīlisma dzīles un sākām tasīt savu kaveru PND dziesmai vagīnā, ar šādu tekstu: „Man nav tik sūdīgīi, ka man nav vajadzīga vienalga kāda eirovīzīja.” Dziesma sāka skanēt arvien skaļāk un skaļāk, līdz Didzis pilnā balsī auroja un neizturēja policijas inspektora Liepiņa nervi. Vai jūs esat dzirdējuši to, ka piketiem un demonstrācijām ir nepieciešama atļauja, kas ir jāsaskaņo ar Ventspils pilsētas domi. Lūdzu uzrādiet personu apliecinošus dokumentus.” Apmēram šādi mēs tikām ne visai draudzīgi(draudīgi) uzrunāti. Didzis nodūra galvu, taču es uz centos uz visiem jautājumiem atbildēt ar nelielu ironiju, jo pamanīju, ka šo interesanto izrādi novēro arī preses pārstāvji. Arī inspektors, varbūt pat tas nebija Liepiņš, to pamanīja un nu jau ar ne draudzīgu balsi vērsās pie viņiem un paziņoja, lai netiktu sagrozīti nekādi fakti un lai neraksta avīzēs, ka policija ir iztrenkājusi masu demonstrācijas. Žurnālisti to tik vien gaidīja un viņam, nabadziņam, nepieleca, ka nu jau sūdos bija iekūlies viņš, un, ka raksts avīzē ar skaistu foto ir neatgriežams. Inspektors mūs piekodināja, labāk doties tālāk no šis vietas, šoreiz tas notika jau maigākā tonī, jo laikam prese darīja savu, un arī viņš bija sabijies, ka viņa vārds tiks izķēzīts pa avīzēm. Kad inspektors bija attālinājies par kādiem 20 metriem, mūs sāka intervēt preses pārstāvji. Ģitāras pēc inspektora aicinājuma mēs jau bijām ielikuši somās, taču tās izņēmām atkal dažas reizes, lai varētu nopozēt fotogrāfiem. <br />Kad fotogrāfi un preses pārstāvji neveltīja mums vairs savu uzmanību, mēs sapratām, ka ir pienācis doties uz māju pusi, jo pulkstenis jau bija 19 un ārā bija kļuvis samērā tumšs. Tā nu es devāmies mājā, cerot uz to, ka līdz 12 būsim mājās. Pie Ventspils beigām nostopējām vienu mašīnu, kura mūs aizvizināja līdz Pastendei, tas ir 6 kilometri līdz Talsiem. Tālāk nolēmām doties ar kājām līdz Talsiem un tad mēģināt tur kaut ko nostopēt. Tikuši aiz Talsu pagrieziena apstājāmies pie viesnīcas Mikus. Stopējām, stopējām, stopējām un neko nenostopējām. Dažas mašīnas gandrīz pie mums apstājās un tad atkal uzņēma ātrumu. Tā nu mēs tumsā kavējām laiku, gaidot, kad kaut kur tālumā parādīsies mašīna, kura mūs varētu aizvest tuvāk mājām. Mašīnas gan brauca, daudz brauca, it sevišķi pēc tam kad bija beigusies eirovīzija, taču neviena neapstājās. Pēc brīža šoseja jau kļuva pavisam tukša un mašīnas parādījās ar 5 minūšu vai pat vairāk intervālu. Didzis vislaik šļūkāja no vienas šosejas malas uz otru kā pajoliņš, es tikmēr centos atcerēties kādu zāģi un kratīt galvu ritmā, lai kaut kādā veidā sasildītos. <br />Situācija bija bezcerīga, nogurums un sals darīja savu, tādēļ nolēmām iegriezties viesnīcā un iemalkot kādu tējas tasi, lai varētu turpināt iesākto. Diemžēl nācās no miega modināt viesnīcas apkalpotāju. Par laimi viņš piekrita mūs ielaist uz nelielu brīdi.<br />Padzēruši tēju devāmies atkal uz lielceļa un nolēmām doties tālāk, ar cerību, ka līdz ritam nokļūsim Tukumā. Tā nu mēs raitā ritmā gājām uz priekšu. <br />Mēness zīmēja dīvainus atspīdumus tumšajā naktī, koku galotnes brīžiem iekustējās kopā ar vēju un tad atkal norima. Zvaigznes bija skaidri saredzamas un likās tik tuvu, ka varētu aizsniegt ar rokām un paņemt kādu sev, taču zvaigznes ir radītas priekš visiem, tādēļ tas būtu pārāk egoistiski paturēt kādu zvaigzni tikai sev. <br />Ik pa laikam mums garām aizjoņoja dzelzs zirgs, taču neviens nestājās, nē pag, viens gan apstājās pabrauca atpakaļ un Mumij torļļ pavadījumā aizveda mūs gandrīz līdz pašām mājām. <br />Tāds lūk bija šis piedzīvojums. Interesants, ar daudz pārsteigumiem un negaidītiem pavērsieniem. Šī reize man daudz ko atkal iemācīja. Iemācīja to, ka nekad nevajag padoties, pat tad ja liekas, ka esi viens pats lielas šosejas malā un neviens tev negrib palīdzēt. Tici man pienāks īstais brīdis un kāds tevi aizvedīs tieši tur kur tev vajag, tieši tajā laikā, kad tas būs visvairāk vajadzīgs. Tikai uzticies un ļauj lai tevi aizved, nepārsteidzies ar priekšlaicīgiem secinājumiem, ka nēsi nevienam vajadzīgs. Ir kāds kurš tevi vienmēr mīlēs, pat ja tu viņu nemīlēsi. http://klab.lv/users/sandis_ur/3744.html http://klab.lv/users/sandis_ur/3421.html Tue, 02 Mar 2004 23:32:51 GMT sandis-ur@inbox.lv http://klab.lv/users/sandis_ur/3421.html Dari mani baltu<br />Kā eņģeli sniegā<br />Samīļo mani kā pārslu<br />Kas lidinās skaistā dejā<br />Izkausē mani kā ledu<br />Lai acis paceļas priekā<br /><br />Ieklausies manos vārdos<br />Patiesos un skaidros<br />Paskaties uz manu sirdi<br />Es tik tev atdodos<br />Aiznes mani tālu prom<br />Lai nekad še neatgriežos http://klab.lv/users/sandis_ur/3421.html http://klab.lv/users/sandis_ur/3151.html Tue, 06 Jan 2004 20:17:48 GMT sandis-ur@inbox.lv http://klab.lv/users/sandis_ur/3151.html Apnicis man mežoņa ātrumā<br />Pa pasauli traukties<br />Un pēc katra asā pagrieziena<br />Sāpīgi maukties<br /><br />Es gribu beidzot apstāties<br />Uz savu dzīvi palūkoties<br />Jo ātrajā mežoņa skrējienā<br />Mana dvēsele pazūd vēja plūsmā<br /><br />Nobremzējiet, apstādiniet!<br />Neļaujiet man kā mežonim skriet!<br />Apnicis man visu ķert un grābt<br />Tāpat visu nespēšu savākt.<br /><br />Es meklēju savu bremzi<br />Bremzi nepareiziem soļiem un domām<br />Bremzi kas mani apstādinātu<br />Un īsto ceļu rādītu<br /><br />Saņem un apstādini mani<br />Tik tu vien to vari<br />Ņem pie rokas un vadi<br />Uz turieni, kur manai dvēselei būs labi. http://klab.lv/users/sandis_ur/3151.html http://klab.lv/users/sandis_ur/2946.html Fri, 02 Jan 2004 23:02:17 GMT sandis-ur@inbox.lv http://klab.lv/users/sandis_ur/2946.html Paveries uz leduspuķēm logā<br />Kuras tavu logu ziemas rītā rotā<br />Kādas skaistas tās un neatkārtojamas<br />Tāpat kā tu<br /><br />Pacel acis uz augšu un paveries zvaigznēs<br />Kuras spīd plašajās debess ārēs<br />Cik spožas tās un siltas<br />Tāpat kā tava sirds.<br /><br />Piecelies, nesteidzies<br />Sev klusām apkārt palūkojies<br />Cik skaistu zemi radījis ir Dievs<br />Tikpat skaistu kā tu! http://klab.lv/users/sandis_ur/2946.html http://klab.lv/users/sandis_ur/2611.html Thu, 01 Jan 2004 13:07:40 GMT sandis-ur@inbox.lv http://klab.lv/users/sandis_ur/2611.html Pasmaidi!<br />No kāda smaidu pretī sagaidi<br />Uzticies, nebaidies<br />Un kādam cieši piekļaujies<br /><br />Tikai nesatraucies<br />Tev būs pie kā pieturēties<br />Neraudi,<br />Bet dārgākos dzīves mirkļus baudi.<br /><br />Uzticies<br />Zini kā kāds tev līdzi ies<br />Pasmaidi<br />Un pretī mīlestību sagaidi. http://klab.lv/users/sandis_ur/2611.html http://klab.lv/users/sandis_ur/2388.html Thu, 01 Jan 2004 13:06:23 GMT sandis-ur@inbox.lv http://klab.lv/users/sandis_ur/2388.html Jaunā gada rītā<br />Nākotne ir tīta pelēka miglā<br />Baidos es no nākotnes<br />Taču gribu sasniegt jaunas virsotnes<br />Nezinu kas mani sagaida<br />Taču zinu ka kopā ar tevi<br />Mani tas viss vairs nebaida<br />Un jauns gads mūs abus smaidot sagaida<br /><br />Jauns gads ir pienācis<br />Jauns atsaites punkts eksistēt sācis<br />Jaunas apņemšanās, <br />jaunā gada vēlēšanās<br />lai tas jums viss<br />jaunajā gadā piepildās http://klab.lv/users/sandis_ur/2388.html http://klab.lv/users/sandis_ur/2150.html Tue, 30 Dec 2003 23:35:20 GMT sandis-ur@inbox.lv http://klab.lv/users/sandis_ur/2150.html Es daudz runāju.<br />Tāpēc labāk paklusēšu.<br />Man nepatīk klusēt.<br />Es jūtos vientuļš.<br />Vientulībā es domāju<br />Arī tagad.<br />Labāk es tagad uzrakstīšu.<br />Uzrakstīšu stāstu par sevi.<br />Stāsts ir sirds spogulis.<br />Tas nemelo.<br />Es gan esmu daudz melojis.<br />Šeit ir manas domas<br />Slēptākās sajūtas, atmiņas<br />Lielie dzīves iespaidi un pieredze<br /><br />Mans tēvs bija alkoholiķis<br />Jūs jau zināt kā tas ir?<br />Varbūt negribat zināt?<br />Jums tāpat labi.<br />Man gan ne.<br />Es negribu, lai vēl kāds cits<br />To sajustu.<br />Tas bija sāpīgi, ļoti.<br />Es daudz raudāju, lūdzos <br />Gan tēti gan Dievu<br />Es daudz zaudēju,<br />Bet varbūt daudz ieguvu.<br />Man gribējās, lai mana<br />Bērnība būtu savādāka<br /><br />Es gribu draugu.<br />Viens man jau ir.<br />Manu draugu sauc Jēzus<br />Viņš ir labākais draugs<br />Kādu jebkad es varētu vēlēties.<br />Es gan esmu slikts draugs.<br />Es neēsmu uzticīgs.<br />Es viņam esmu daudz melojis,<br />Viņu aprunājis un noliedzis.<br />Bet viņš ir labākais draugs<br />Viņš piedod un nedusmojās.<br />Es to nespēju novērtēt.<br />Esmu nepateicīgs.<br />Viņš mani mīl.<br />Vairāk nekā es viņu.<br />Bet es gribu vēl kādu<br />Vēl kādu tikpat saprotošu<br />Un mīlošu,<br />Ar kuru parunāties<br />Es gribu vēl vienu draugu,<br />Lai gan viens man jau ir.<br /><br />Es jūtos vientuļš<br />Es esmu viens.<br />Es neēsmu tāds kāds es esmu<br />Es neēsmu tas kas es esmu<br />Es gribu mainīties<br />Es gribu būt savādāks.<br />Kļūt par citu cilvēku<br />Es esmu daudz slikta darījis<br />Grēkojis un melojis<br />Tā ir mana grēksūdze<br />Manas dvēseles CV<br /><br />Es jūtos vientuļš<br />Man nav ar ko parunāt<br />Pārņem skumjas<br />Bet es uzticos,<br />Uzticos ka atnāksi<br />Tu sagrausi manu dzīvi<br />Es smaidīšu<br />Līst ūdens<br />Varbūt tās ir asaras?<br />Nezinu<br />Es domāju un klusēju. http://klab.lv/users/sandis_ur/2150.html http://klab.lv/users/sandis_ur/1818.html Mon, 22 Dec 2003 13:11:13 GMT sandis-ur@inbox.lv http://klab.lv/users/sandis_ur/1818.html Dzejolim jānāk no sirds<br />To nevar izspiest kā sulu<br />No sažuvuša citrona<br />Tam jādzīvo tevī<br /><br />Dienu dienā tas urbj tavu galvu<br />Līdz tu padodies<br />Un kārtējo reizi<br />Pie pildspalvas ķeries<br /><br />Nepretojies, <br />Ļaujies tā dvesmai pārņemt tevi<br />Tajā tu atspoguļo sevi<br /><br />Nebaidies nepretojies<br />Dzejolis tev pāri nedarīs<br />Viņš nav suns,<br />Tevi neēdīs<br /><br />Ņem pildspalvu un raksti<br />Saki ko tu jūti,<br />Par ko domā<br />Un ko mīli<br /><br />Bet tu jau neatzīsies<br />Neteiksi taisnību, <br />Tu labāks izliksies<br />Taču dzejolis gan nemelo,<br />Tas ir tavs dvēseles spogulis<br />Tajā tu nespēj noklusēt priekus un sāpes<br />Tur tu izraudi visu.<br />Saki to ko gribi pateikt citiem<br /><br />Tādēļ saņemies un pie pildspalvas ķeries<br />Kamēr vēl tas ir tevī<br />Iedod kādu daļu no tā arī citiem<br />Varbūt kādu tas mainīs,<br />Vai kāds to dzirdot smaidīs<br /><br />Nesatraucies ja tevi nesapratīs<br />Un ja sapratīs,<br />Tad tāpat nepariezi<br />Bet vai tas ir svarīgi?<br /><br />Galvenais ir pateikt ko tu gribi<br />Un atvieglot savu sirdi<br />Izsviest visu kas ir sakrājies,<br />Varbūt kādam tas iepatiksies http://klab.lv/users/sandis_ur/1818.html http://klab.lv/users/sandis_ur/1776.html Mon, 22 Dec 2003 12:57:54 GMT sandis-ur@inbox.lv http://klab.lv/users/sandis_ur/1776.html Jūra ir tik milzīga un neizdibināma, <br />Katrs vilnis ir neatkārtojams, tāpat ka cilvēki. <br />Ari cilvēki ir ka liela jūra, <br />Viņi nāk un iet,<br />Dažreiz tie pārveļas tev paari,<br />Un aprok zem savu domu smaguma. <br />Tu mēģini bēgt, taču nespēj,<br /> Jo atpakaļ plūstošā straume tevi velk tālāk no krasta.<br />Cik daudzu dzīvības tā ir aiznesusi, <br />Cik daudzus nogalinājusi? <br />Tomēr man viņa patīk, <br />Klausīties nakts vidū tās viļņu čukstos. <br />Naktī jūra mazliet biedējoša un noslēpumaina,<br />Zudušo cilvēku dvēseles pastaigājas pa tās baltajiem viļņiem, <br />Ja ieklausies var dzirdēt viņu soļus. <br />Cik skaista ir jūra vētrā, <br />Tā plosās un aprij visu, kas traucē,<br />Nekas nespēj tai traucēt, <br />Vējš atsizdamies pret kāpām auro skaļā balsī,<br />Iedvesdams cilvēkiem bailes. <br />Pie jūras es esmu puteklis, maziņš un ievainojams, <br />Jebkurā brīdī tā var mani aiznest nezināmā tālumā,<br />Prom no mājām,<br />Taču jūra mani mīl, tāpat kā es viņu. <br />Pie jūras es vēlos nomirt. http://klab.lv/users/sandis_ur/1776.html http://klab.lv/users/sandis_ur/1350.html Sun, 14 Dec 2003 23:20:13 GMT sandis-ur@inbox.lv http://klab.lv/users/sandis_ur/1350.html Ja Kenam būtu sirds<br />Vai viņš justu?<br />Vai lietainās dienās raudātu?<br />Un pēc kā skumtu?<br /><br />Vai redzot kā atplaukst zieds <br />Viņš smaidītu?<br />Vai tumšā rudens dienā <br />Pirmo sniegu gaidītu?<br /><br />Domāju ka nē<br />Viņš jau no plastmasas<br />Ražots ķīnā<br />Un tapis robota rokā<br /><br />Bet es gan<br />Justu, smaidītu un gaidītu<br />Es nekad par Kenu netapšu<br />Jo es jūs visus mīlu. http://klab.lv/users/sandis_ur/1350.html http://klab.lv/users/sandis_ur/1275.html Sun, 07 Dec 2003 19:20:33 GMT sandis-ur@inbox.lv http://klab.lv/users/sandis_ur/1275.html Pasaule caur opija brileem.<br /><br />Man galvā halucinācijas<br />Apkārt notiek politiķu mahinācijas<br />Un katru dienu sabrūk<br />Un atkal rodas jaunas nācijas<br /><br />Man dvēselē kādi gļuki<br />Jo liekas ka cilvēki paliek pārāk tupi<br />Sit pret sienu savu pieri<br />Un vēnās špricē draņķīgu heri<br /><br />Esmu laikam pārpīpējies zāli<br />Ka man tas viss neliekas normāli<br />Draugi pulciņā uztin kāsi<br />Negaršo vairs viņiem ananāsi<br /><br />Arī mācītāji gluži zili<br />Nu jau drīz visi būs pedofili<br />Strauji pārņēma šo modi<br />Priekš kam tad bērni mums ir doti?<br /><br />Laikam esmu pārāk tālu<br />No civilizācijas dzīvojis<br />Ka šīs jaukās lietas<br />Vēl nēsmu piekopis<br /><br />Narkomānija pie mums plaukst uz zeļ<br />Bet deputāti sev jaunas mājas ceļ<br />Paskaties kā eiropa atīstās<br />Un čakielas sex industrija vairojās<br /><br />Maskačka arī tagad eiropā<br />Šitais ūķis būs pasaules centrā<br />Svarīga tik laba reklāma<br />Tad prostitūcijai vieta būs laba<br /><br />Lubančikā atkal krieveļi darbojās<br />Kautkā jau mūsdienās jāpipelnās<br />Tas nekas ka večuks žēlīgi lūdzās<br />Lai nesitot viņa miesas vārgas<br /><br />Krišnaīti atkal skaļi taurē<br />Un krišnu pilnā balsī slavē<br />Ši grāmatiņas kādam jāiesmērē<br />Ta arī tiks kas mūsu kasē<br /><br /><br />Esmu es pavisam atpalicis<br />Tāds pats kā Babītes Didzis<br />Nedaru neko es modernu<br />Drīzāk no visa tā es vemju<br /><br /><br />Daži tikmēr irāku bombardē<br />Un miera misijas tad slavē<br />Par to ka miers pasaulē būšot<br />Ja irākiešus Buš iznīcināšot<br /><br /><br />Bet kurš āfrikas bērniem palīdzēs<br />Un kad viņu sirdīs prieks iemirdzēs<br />politiķi to visu skaidrojot –<br />Tas pārāk dārgi mums izmaksājot<br /><br />ceļi mums jau ļoti kārtīgi<br />Jau 10 reizes katru gadu visi lāpīti.<br />Un jaunais asfalts drīz tiek iznīcinats<br />Jo lattelekomam jauns kabelis tiek klāts<br /><br />Ļaudis nu palūkojieties<br />Vai nēsat pietiekoši ilgi<br />Šajā sūdu bedrē rakājušies<br />Un sūdus klausījušies<br /><br />Nu sāciet izšķirt <br />labo no ļaunā<br />Citādi vēl ilgi paliksiet<br />Stulbu aunu statusā.<br /><br /><br /><br /><br /><br />Kliedziens sienai<br /><br />Esmu es vienmēr nesaprastais<br />Bieži vien pavisam pārprastais<br />Esmu es uz zemes ieradies<br />Ne no riktīgās planētas atlaidies<br /><br />Vai nedzirdiet mani kliedzam<br />Jeb dzirdat mani tik zviedzam<br />Bet jau atkal mani pārpratāt<br />Atkal ne tā visu sapratāt<br /><br />Uzklausiet mani kāds<br />Vai tiešām tik jocīgs mans prāts<br />Pārāk tālu tu no manis nāc<br />Un nepareizas domas par mani vāc<br /><br />Nu pagriežaties un atskatieties<br />Vai tiešām no manis tik ļoti baidieties?<br />Kurš pirmais man klātu ies<br />Kurš ar mani vienā virzienā skries<br /><br />Arvien vēl esmu nesaprasts<br />Katru dienu pārprasts<br />Taču varbūt kādu dienu kļūšu parasts<br />Un būšu jums aprasts<br /><br />Taču pagaidām ardievas<br />Šīs zemes cieto domu sienas<br />Vēl jau būs citas dienas<br />Un varbūt vēl pat daudzas<br /><br />Bet nau man naudas<br />Ne arī 100 zirgaspēku jaudas<br />Šis stāsts laikam beidzas<br />Un sveces liesma izdziest steidzas<br /><br />Taču ja saproti mani <br />Tad nekavējies un zvani<br />Varbūt mēs būsim neparasti abi<br />Tad kopā mums būs jautri<br /><br /><br /><br /><br />Jautaa jums<br /><br />Domas manas šaudās<br />Pa istabas kaktiem skraida<br />Un haosā vandās<br />Nu kad viņas kāds uz pakarināmā pakārs.<br /><br />Tik daudz jautājumu<br />Nesaprastu dzīves likumu<br />Skrien pa manu istabu<br />Kā lai es to kārtoju?<br /><br />Jūtas- siltas aukstas<br />Pamazām visu saldē<br />Un tad atkal atkausē<br />Vai kāds paraudzīs manas plaukstas<br />Vai tās nav kļuvušas aukstas<br /><br />Domāju es kur atsperties<br />Neredzu pie kā pieķerties<br />Kur aukstumā paslēpties<br />Kurš par mani rūpēsies<br /><br />Kurš uz jautājumiem atbildēs <br />Kurš te visu sakārtot spēs<br />A es tik jautāju un jautāju<br />Un neredzu tam visam galu<br /><br />Jūtu to ka mīlu pasauli<br />Mīlu savu dzīvi<br />Taču nejūtos es pārāk dzīvi<br />Kas nospiež manu sirdi?<br /><br />Savas emocijas un jūtas<br />Es izteikt nespēju<br />Tādēļ jau murgainas rindas<br />Es dzejoļos citēju<br /><br /><br />Dziives mirklji <br /><br />Dzīvē aiz priekš skara iznāk brīži<br />Parasti gari laika sprīži<br />Kuri iemetās pavisam netīši<br />Dzīves ceļā pamīši<br /><br />Tad nu ņem tie tevi<br />Nedaudz moka<br />Uz visām pusēm tavas domas loka<br />Nu bet nēsi tu tak no koka<br /><br />Visam ir kāds mērs <br />Nēsi tu nekāds brīnumbērns<br />Ne arī dzelzs vīrs<br />Kurš pret grūtībām ir nelokāms un stīvs<br /><br />Ko tad darīt, kā savu dzīvi mainīt<br />Kurš to man var pasacīt<br />Kurš šo bezjēgu var aizbaidīt?<br />Varbūt kāds pateiks man to rīt<br /><br />Tikmēr nāksies <br />Drūmās domas uzklausīt<br />Un ar tām vientulībā<br />Garās ziemas naktis pavadīt.<br /><br />Bez autora atljaujas ir aizliegts dotos darbus publicet vai izmantot komerciaalos noluukos. Luudzu ieverot autortiesiibas!!! Par so noteikumu parkaapsanu iestaajas kriminalatbildiiba peec LR kriminalkodeksa 241 panta, par autortiesiibu parkapsanu. http://klab.lv/users/sandis_ur/1275.html http://klab.lv/users/sandis_ur/1019.html Mon, 10 Nov 2003 21:35:27 GMT sandis-ur@inbox.lv http://klab.lv/users/sandis_ur/1019.html 1 nodalja.<br /><br />Jau otraa darba nakts, par laimi no riita savedot visu grāmatvedību izrādās, ka esmui cītigi strādājis un nesmu nodarījis savam uznjemumam kura stradaaju materialo kaitejumu. pargjērbies devos uz maajām, celjaa uz centreu mana glavaa saak saudities dazadas domas,apr aizvadito nedelju un sapratu ka es smoku nost no pilseetas. par laimi paspeeju tiesi uz ssavu autobusu un iekaapjot autobusa uzreiz panjemu savu miiljoto aviizi Avto Revju, lai neaizmigt. zilasiijis karteejo rakstu, kuru tapat vairs neatceros, konstateju ka bija jakapj araa. Sakoncentrejis pedejos spekus kuri bija manaas kajaas izrausos no autobusa un aztenetereeju uz savam maajaam, kuras atrodas kadus 200m no autobusa pieturas. ienacis istabaa sapratu , ka esmu tiesaam saguris, tacu jau kops vakardienas mana galvaa virmoja domas par to kla gribas kautkur aizlidot, ja ne ar lidmasiinu tad vismaz pa sauszemi. aplukojis catu es nolemu uzrakstit sava draugam Didzim zinju, ka ir japeikaas koncerts agesnkalnaa uz , kuru biju paredzejis doties, un ir jaadodas uz liepaaju. kamer gaidiju zinju no ilegala - es saldi duseeju un aprskjiru dqzas lapas no pagaajusas nedeljas dziives. lapu skjirstiisanu paartrauca spalgs bljaaviens, kurs laikam naca ara no mana mobiilaa, automatiski pacelu klausuli un izdzirdeeju kadu vardu sakopojumu ko bija gruuti izprast, tacu jau pec otras saruans minuutes mans prats kljuva gaisaks un es sava sarunu biedra atpazinu Didzi kurs bija izlasijis zinju mircaa. Didza bals izklausiijas pacilaajosa tadelj sapratu ka ir peiancis laiks rikoties un ir pedejais laiks lai izrautos no vienmuljas riigasmn kura ir ietiita naktsklubu un trolejbusu vadu tiimekljos. atri izrausies no gultas saku kraameeties, lai gan tas negaja tik atri ka griebeetos. Pirms promiesanas izlasjiju pedejo Didza zinju, ka vilciens no tornikalna stacijas atiet 14 06. Man bija tiesi 20 minutes lai aizskrietu ar kaajam lidz tornjikalna stacijai. gaajiens likas ars un vienmuljs, ik pa laikam iesapeejas kaajas, tacu vislaik megjinaju sevi sanjemt rokas un peispeist pielikt akdu soliti klaat. nopircis biljetin teisi devos uz peronu, pie kura pienaaca vilciens, krus mani aizvedsa lidz babiitei - dizda dzimtajam ciema, no kurienes bija domaats planot sakt muusu braucienu.<br /><br />2 nodalja<br /><br />Solji riteeja negribiigi pa gludo oseju un gjitara vislaik piebalsoja ar klusu skanju liidzigu basbungai, kura veidojaas gjitarai atsitoties pret manam kajam. celjs likas samera taals tacu ar katru nokosto kilometru solji riteeja raitaak un kajaas pazuda stiivusm kas mani vajaaja jua 2 dienas. Es biju celjaa uz Liepaaju- pilseetu pei juuuras, kura cilveku sirdis atplaukst, plausas paarnjem svaigs un mazleit saaljgans gaiss. ta bija pilseta, kura mani vienmer vilinaaja ar karostas sagruvusajam majaam un vecleipajas 2 staavu maajinjaam. Ta ir pilseeta kura piedzimst vejs, tadelj es apts centos lidiznaties vejam un kusteties viena ritmaa ar veeju, lai nenokaveetu kadu brinumu. <br />izejot no babiites sakam stopet, lai atrak nokljutru galamerkjii, peeksnji viens ford transit businjs , liidzigs ka tie mikrinji riigas cnetraa, apstaajaas, soferitis uz muusu jautajumu vai pavedisu uz leipaajs pusi atbildeja, ka brac uz jurmalu, tacu vinjs piekrita mus pavest lidz juramalas sosejai. ta nu aprvietojoties 2 km ar atrumu 80km/h mes apdzinam veju, jo bijam nolemusi ierasties briinumu pilsetaa pirms vinja. izkaapusi no mikrinja dvamies taisni uz preiksu. paargaajusi pari tiltam nolemam sakt nopietni stopet, tacu pirmas 10 minuutes neviens neuzdrosinajaas mus panjemt sava masijnaa. <br />ejot pa soseju uz prieksu sarunas ar Didzi skreja apkaart dazadam temaam, daudzas no tam jau bija parcilatas vairkau gadu gaitaa nttaas reizes. negaidot pastaajs sameera pajauns bmw laikam piektas seerijas sarkana kraasa. Pieskrejis klat un atveris soferisa durvis, teicu seiks, man par nelielu izbrinu tuir sedeja gliit gjerbuisies sieviete ap gadiem 40. vinja mus laipni uznjema sava masiinaa un piedaavaaja aizvest akdus 70km uz leipajas pusi lidz bikstiem. pamazaam saaku runat ar so sievieti, laikam taapec ka esmu loti pljaapigs un gribejas uzniat ko viarak par so cilveeku. Masinaa skaneeja patikama muuzika, un koki skreja musm preti ar 120km/h aatrumu. Sakara ar to ka sieviete bija krievu tautiibas Dizdis sakas snauduljot, tacu es uzskau sarunu apr dazadaam temeaam. Laika gaita noskaidorjas dazadas interesantas leitas, izdarjias ka vinja mus panjeema tapec, ka mums bija gjitaaras un vinja tieca ka muuzika ir celjs uz cilveka dveseli, kam es piekritu. sieviete bija labi situeeta un cik sapratu viars nestraada, bet agrak nodarbojas ar nekustamo ipasumu pirksaanu un pardosanu. Runajaam par to ka cilveki parak daudz laika patere kaskjeejoties ar citiem, darot dazadas bezjedzigas lietas un sezot pie interneta, jo vinjas meita bija aizraavusies ar to un tadelj maaja atsledza internetu. es svaa prata pamazam pardomaaju, via ari es neesmu tomer parak iegrimis saja plasaja bezgalibas tiimeklii, kur ir tik daudz "draugi" tacu tie nekam neder, jo relaaa dzive nav tam peilietojkuma. Vai nav labaak veltit savu laiku dziiviem draugiem taja laikaa, kamer tu skjied to ar gadiijuma paznijjaam. Protams leilajam vadu zirnekllim ir ari labas ipsibas, jo bez vinja es netiktu saja brauciena, tacu arvien vairak uzdevu sev jautajaumu vai enesmu sapinies saja vadu un tiikla karsu tiklaaa???<br />Laiks skreja atrraak par veeju, no apaksas bija dzirdama riepu dunonja, kura skaneeja celja neliidzenmiem atsitoties pret gumijas ripu.Musu soferiits izradijas fotografs,kurs velejas ari mus nofotografeet, kam protams mes ari pikeritaam. saminiidamies kontaktiem mes piekodinajaam, lai atsuta musm fotografijas. Izkaapusi no masinas devamies mazliet uz prieksu lidz stabam ar zliu plaksniiti uz kuras bija rkatits "biksti". to laikam cilveki sauc par autobusa peitur, tacu muus nodoms nebija gaidit autobusi riiga - kalnciems-leipaja. Mes gribejam stopeet, iepzit jauinus cikvekus un meklet piedzivojumus. Sieviete fotografs mums ar 10m atstaropi sekoja un man tas viss izlikas diiviani. Si siviete masina sezot staastija, ka vinjia patik fotrograet cilveku sejas, kuras ir redzamas kadas emocijas jutas un es pilniigi piekritu vinjai. So dazu minuusu laikaa es biju daudz ko guvis, sapratni par dazam leitam,varbut mazleit vairak pasapzinju un biju atkal pasteidzis veeju. nolikus somas uz zems atkal sakam stopeet un pec parsi acumirkljiem apstajas sarkans vw bora. Soferitis muus un muus gjitaras laipni uznjema sava masinaa un piedavaaja aizvest muus lidz saldum. Musm pievieonojas vel viena meitene kru mes jau pamanijam stopeejot pie babites.<br /><br />3 nodalja.<br /><br />Soreiz koki un nekoptie celja krumi skreja mums oreti ar 140 km/h atrumu stundaa. Aizmuguree didizs ar nepaziistamo meiteni uzsaka sarunu apr hardcore un dazadiem pankiem. Man tas vis likas garlaiciigi. iesaaku maleit sarunu ar musu soferiti, kurs bija kravinieku Scania dileris, tacu saruna kautkaa neviecaas, tadelj patieiba biju mazleit priecigs akd boijam tikusi liidz saldum. izkapam no masiinas, Dzidis apmainjias ar nepazistamo meitenei telfona numuuriem un mes devamies prom. Didzim vinja likas diezgan inciiga, tacu es noko labu nesaskatijku meitene kura laikam laicinju nebija redzejusi dusu, saburzita metelja kabatas bija pilns ar smilsu cepumiem un seju rotaaja 15 izmera skruves leiluma rinkjis. mani tas nesaistiija, jo man tadas meitenes nez kapec nepatika. devaamies uz saldus nomales pusi, kur atvieglojusi celjmala savas nieres sakaam stopet. Pec neilga laicinja aptureja 30 gadiiga pariisha audi 80 kuri devas uz aizputi pie radiem, talak. Ari sie cilveki nebija samera runiigi, tacu noskaidrojam ka vinjji savaa laika ari stopeeja tadlej panjema muus. Savejie sapratiis. braucot par kurzemews nelielajam ielejaam saule jau bija liepajaajaa, tacu vejs mums bija talu aizmugure veel. Mums bija veel laiks,lai nokljuut atrak par veeju leipaajaaa. Pie skruindas robezas mes atkla tikaam izmesti un sakama stopeet. Arvien vairaak naca tumsa liidz skrundu panjeema vakara tumsa. pagaaja. Nui viars kautkaa negribeeja stopeeties, masinas pabrauca garam viena pec otras, tacu izskatijas ka sie cilveeki negribeja dalties ar musm taja kas vinjiem bija dots, kas to lai zin kaadi ir sie cilveeku celji. es ilgi domaaju uz kurieni brauc vinji? Vvairakss reizes uzdevu so jautajumu sev, tacu enspeeju atrast atbildi un laikam to zin tikai fdievs, kadi ir sie cilveeku celji gaitas un dziives. par leilu prieku peksnji apstaajs liela volvo fuure, lai gan jau es biju gandriiz aizmidzis stavot kajaas un sapludis ar peleecigo apkartni. Ekaapjot furee kajas patikami parnjema siltums un mani sagadiija apmeeram 45 gadus veca, paisia leituviesa seja. vinjs laipni mus uznjema svaa mazjaa dzivoklii uz ritenjiem. patiesiiba nekad nebiju rbaucis ar sadu auto, tadelj mani parnjema diivainas sajutas, liaks ka tuiliit fuure paleeksies un uzmetis salto gaisa, jo kabiini vislaik metaja gan uz preiksu gan atpakalju, gadriz sajutos ka kvbojs sedeot uz satrakusa zirga muguras. patiesiiba es sedeju uz 420 zirgiem kuri sameera maniigi vilka 30 tonnu smagu karieti. vecais leitis izradijas lti jauks un simpatiks veciitis, tas nekas ka ik pa laikam sekoja vaarid nah, huj , bljin. ta tas sajas aprinfdas ir pienjemts un es to uzskatiju ka pasaprtotamu tapat ka kad macitajs runa par dveseli un muuzigo garu. vecuks bija pieredzejis talabraucejis izbraukaajis plaso krieviju un baltkrieviju.stastija dazadus interesantus atgadijumus iz dzives. Par to ka vinja baltkrievija noskruuveeja lukturim aizsargresti un to ka kreivijas ziemljos peilaida savu nomiruso busu ar remontatslegas palidizibu. ja gribiet dzirdet ka to var izdariit, tad pajautajiet man vai sameklejiet veco leiti. Ta nu muus buss ieriboja Liepajaa, tik paziistama pilseta, kura katrs koks likas pazistams, katrs ielas stuuris saisitjaas ar kadam atminjaam par tiem laiiek kad leipaaja pavadiju sameera ilgu laiku. Luk pa labi autobus parks, kur agreak stradaja braaleens un kur paaries reizes es pabiju. toreiz tas likas ka briniskjigs sapnis, tik daudz masinu, atsleegu izjauktu motoru un riktiiga nekartiiiba. lai gan saja nekartibaa un metinama aparata trokskni valdija sava, man nesaprotama kartiiba. Luk pa kreisi Statoils, zem kura agraak slepas Shel uzplides stacija, vel tagad majas staav daiz Ferrari modelis, kuri nak tiesi no sis tacijas, aprbraucot tramvaja sleideem paveras liepajas metalurgs, slimniica un autoosta. tiewsi preti ir bazniica, kura ir muusi cewlja meerkjis. <br /><br />4 nodalja. <br /><br />Atvadijusies no laipna soferiisa devaamies uz draudzes anma pusi, kure ar loti siltu smaidu puspaveerusi durvis uz mums luukojaas Lasminja. ienakusoi istaba, nekavejoties tikaam peisleegti, es gan sakuma sapratu ka grib peilsegt muus gjitaaras, laikam nogurums dariija savua, vai ari nesapratu sen nedzrideto kurzemes akcentu. Tuulit sekoja aparunas par teemu zeelastiiba un gadijas ta, ka bija izdeviiba dalities peiredze, tadelj izklasitju ssavas sisdienas pardomas, kuras biju salasiijis uz riiga liepajaa sosejas. Daliijuos savas domas u pieredze kur uzskatiju par svarigu, lai dalitos ar citiem un pateiktu savu vesti. Cilveki bija samera jauki, lai gan envienu no vinjiem nepazinu. laikam jau sajas dienas vislabak iepazinu Lasminju, kura bija visatvertaaka man un kura labprat uzklausija manas domas, likas ari ka vinjai vajadzeja kadu cilveku, kurs uzklausiitu vinju. nu ja bet atvainojos par izleksanu aarpus konteksta. pec diksusijas bija klingjera eessana, kurs man likas ne iipasi gards ka jau visi klingjeri. kad pjautajaam madei apr majvietu vinja mus iepazistinaja ar Ivetu un vinja iedeva mums sava dzivoklja atslegas. es gan nevieanm ta savu dzivokli neatstatu, tadelj biju aptiikami izbrinits apr vietejo cilveku labsirdiibu. <br />pec kadas stundas devamies ara neleila pastiag apa liepaju, made mums paradija kura vietaa artodas musu naktsmaajas. Sarunas bija lit dazadas, tacu man vinjas likas baigi haotidskas jo katram bija ko tiekt, un katrs megjinaaja uzspiest savas domas un uzksatus, patiesiba ta bija baiga bljausana, tadelj saaku ie tklusinjam un uzsaaku sarunu ar Lasminju, kura izskatiijas ari mazliet vilusies. kad braucu uz leipaaju zinaju ka bus jaaiet peldeeyt, to prasija mans praats un dvesele, tadelj nacas visus aizvilkt lidz jurai. Meenes spozi spiidejaa juuras melnajaa uudenii un jurmals alksnji bija ienjemusi samaeera diivianu apveidu,liaksm ka tie ir daudzi cilveki, sunji un air kakji, gluzi ka Lasminjas bobiitis via didza ezeliitis. uzgjeerbis peldbikses nekavejoties devos jura ieksa, kameer kaajas vel nebija nosaussas stavot uz aukstas zemes. udens likas pavees, tavu biju gaidiijis ko ljaunaaku. kamer es krastrmala plunacajos, made ka patrakusi skairdiija gar krasta malu un kautko runaja par Dieva templi, tas ko vinja gribeeja man patiekt nelikas svariigi, un ari bija nespartoami, jo skaidri zinaju ko es daru un ka nekas ljauns neotiksies. pec neilgha britinja izlidu no uudens atri apgjerbos un ar kristoferu ssazidnam parejos kuri jaui bija sakusi kustet uz cnetra pusi. pa celjajm malziet aprunajos ar madilai vinja ta neskrobotos, es ta vismaz uzskatiju par vaijadziigu. 3 sivenos iedzeeraam teju, pavadiijam madi lidz mikrinjam un tad lasminju liidz majaam. tagad zinu kru vinja dzivo un naakmreiz kad buus liepaja noteikti dosos majas. patiesiia no visiem cilveekiem vinaj visvairaak mani iespaidoja, varbut tapec ka atgadinaaja mani varbut tpaec ka bija vienkarsi jauks cilveks kurs mak uzklausit atskjiriiba no paarejiem. atradusi isto dzivokli starp vairakakkm tumsa tiitam majaam, kuras izskatijas pavisam vinaadas mes atradam jauku zimiiit. Apsveicu dagie jauniesi! esat atradusi isto dziivokli, gaisma un troksnji mani netrauce kad gulju. jutaties ka majas ja leduskapi uzskatat ko par eedamu, varat drosi apest. <br />Iveta<br />Tas man likas baig forsi ka pilniigi nepaziistyams civleks tik labi pret musj iztureejas, lai gan nebijam nemaz neko taadu pelniijusi. laikam ari Dievs muus loti miil, lai gan biezi sadaram dazadas mulkjibas. Ar katru dienu ceru,ka so mulkjibu skats mazinasies nevis augs vairumaa, jo negribas darit pari kaadam kurs tavaaa labumaa ir darijis tik daudz jauku labu leitu. to laikam sauc par zeleastiibu, jeb nesavtiigu milestiibu, kad kads muus miile neko apr to neprasot pretii. :)<br />Pa diviem apedusi didza maizes gabalu kopa ar leduskapi atrasto sieru, apmazgajusies un saklajusi savas gultas devamaies ar dzidi gulet. galva virmojka 100 domu par so dienu, satiktajiem cilvekiem. Galvu bija parnjemis patikams sagurums no saviaga gaisa un no taa ka gandriz nebiju guelejis 40h. Ar dzidiz parmijaam dazus vardus apr siisdienas iespaidie u devaameis guleet. pa nakts vidu aarbi ar didzi pamodamies un saprataam ka loti esam izlsapusi un ka loti gribas dzert ta nu gajam uz virtuvi padzerties, megjinot ataisit tualetes durvis konstateju ka laikam nevar atvert jo nebiju kartigi atlsedzis pogu otraja durvcju pusee, kas trupejas lai negaiditi cieminji neirerodas kameer sedi uz poda. par laimi diidzis ar so probzu atri tika gala un devamies guleet, talakais meigs bija loti caursm , galva bija miljoneim domu cilveku un citu leitu. http://klab.lv/users/sandis_ur/1019.html http://klab.lv/users/sandis_ur/674.html Mon, 10 Nov 2003 21:27:35 GMT sandis-ur@inbox.lv http://klab.lv/users/sandis_ur/674.html 5 nodalja.<br /><br />No pasa rita mani sagaidiija ne iipasi svaiga elpa manaa mutee un veesums kas ija aprnjeemis istabu. Iveta jau bija piecelusies un ari mesa r Didzi pamazam rausaamies ara no musu guiljamaisiesm. Dzerdami teju pamazam iepazinamies ar Ivetu jo ieprieks bijamm parmijusi tikai dazus vardus.Paskatijos pulksteni un bija 26 sesas pari devinjiem. Leja mus noteiktri jau gadiija lasminja, kura mus gaidija pei tmarketa preti liepaajas tirgum. Atvadijusies no namamates mes steidziigi devamies araaa, lai kopa ar lasminju dotos uz Liepajas ciananas baptistu draudzi. Ar dazu minuusu nokavesanos mes satapam lasminju, kura bija apmetusies uz soilinja ar savu vijoli. Kioska nopirkam tramvja biljetes un braucam ar kruto liepajaas tramvaju, kurs man ir paticis kops bernibas vairaak ka riigas milziigie tramvaji. Sii sauraa saursliezu karbinja karbinja aks katra pagreizienaa svarsitjaas ir ka gribeedama apgazties, lai pec tam visas aviizes un zinju raidiijumi buutu veltiiti tiesi vinai, tacu enkas tads nenotika un ik pa briizam atskaneeja metlaa klaudzieni. Izkompostreejusi biljetes diivianajos kompostieros mes apseedamies un uzsakam 3jata kaartejo sarunu tacu domas jau bija cinaanas draudzee, Es tur nekad nebiju bijis, tadeelj mani mociija zinjkariiba kaada izskatas bazniiica, kada krasaa ta ir no aapruses, kadi cilveki tur bus un citi jautajumui pa celjam skljobija manu pratu, bet didzis stastija vislaik kadas bernibas atminjas no turienes,man no ta nebija ne slits un augsts, es jau atrados tur, lai gan nekad vel nebiju tur bijis. Pie baznias ieejas sastapu Kasparu krus aktiivi darbojas kristigaja studentu bralibaa, parmijusi dazus vardus ar vinnju , devamies ieksaa. Lasminja gribeja sedet aizmugure ka parasts, tacu esnnolemu lauzt aizmugure sedesanastradiiciju, vismaz soreiz, tadelj pagajam vairaak uz prieksu neskatoties uz Laasminjas aicinaajumu sedet pasa aizmuguree. Gribejas visu redzett aplukot un dzirdet. Dievkalpojusm bija paviska leils pretstats manis pierastajam dievkalpojkumuam un tjaa bija savas valdzinajums, savas emocijas. Tas man lika atcereties tos laikus akd muusu baznica leitoja dziesmugramatas un nebija worships kurs man ir riktigi piegriezies. Tas bija ka kautkas svaigs manai dveeseliun izslaapusajam garam. Pec dievkalpojuma iepazinamies ar alsminjas vecakiem un lasminja izradija mums savu bazniicu, pec tam ar didzi devamies uz akmens baznicu uz otru dievkalpojumu, lasminja palika sava baznica uz megjinajumu prieks kautkada koncerta. Ieejot akmens baznica man zem metelja saka pamazam iespraukties auksutums, diidzis atada kadu sen neredzetu comu un abi kautko saka skalji parspriest, es tikmer iesliigu pardomas nezinu tieis par ko, vienakrsi biju domu lidojumaa, domas izlidoju p visu bazniicu paris reizes seit jau biju bijis un baznica bija ninteresanta, tacu dievkalpojums kautka manu uzmaniibu ipasi nesaistija. Pec dievkalpojuma devaameis atkla uz draudzes namu, kur bija paredzeeta teejas dzersana, ieejot siltajas istabas mani parnjeema diivainas sajutas jo no muuzikas centra naaca briesmiga slaagera auronja. Pulcinjs cilveeku ap 50 tusejas pei bufetes. Ar ilegalu panjeemam dazas maizites un teejas un paseedamies pei galdinja kuru bija okupeejusi jau jauniesi. Pec neilga briiza pazvanija Lasminja un preicigi pazinjoja ka ieradiisies, he, jauki, bus ar ko parunat es pie sevis nodomaju. Pec dazam minuutem laasminja bija klat. Peeksnji Didzis izvilka savu sasmakuso maku un saaka kjidat visu acu prieksaa, ari parejie sekoja vinja piemeeram un driz maka drazu parcilaasanas drudzis bija parnjeemis ari mani. Parcilajusi savas vecas kartinjas un apmainiijusies ar ciema iedziivotajiem, bijam preiciigi ka tikam valja no saviem suudiem un tikam atkal pie citu. :D <br />Tad visus parnjeema muziceesanas gars un atkal sakas tas no ka visvairak es badiijos, no worshipiem. Didzis ar krsitoferu sak spelt kaadas parastas worshipa dziesminjas,kurs jua dziedaaju miljono reizi. Ai karoche panika man raksitt neka jau iipasa taada nebija nemaz. Pec tam satiku bralaenu, vinjs mus aizveda lidz grobinjai. Sakam stopet pec 1.5 h apstajas smagais kurs panjeema didzi, es turpinaju stopet. Biju jau aprsalis kad peksnji iereudziju Algeru no grobinajs baptistu draudzes, kurs speelee grupa Post factum. Vinjs mani atpazina un apstajaas, es jau sapriecajos jo domaju ka vins brauc uz Riigu stradat, tacu atskaneeja Algera mieriga balss. Draudzinj nesapriecaajies es tagad braucu majaas. Ja nekaadigi netiec uz riigu tad pazvani kautko izdomasim. Ta nu es atvadiijos no Lagera un atkla staaveju viens pats uz sosejas. Ar katru mirkli kljuva tuimsaaks, koki otraa pusee sosejai meta divainas eenas, masinas brquca garaam neatskatimaas, apzilbinot amni ar savam asajaam liesmaam. Peeksnji man Leila atruma pasavas garaam zalgani peleciigs Chrysler voyager, laikam zalgani pelecigs tadelj ka ruupnica bija nokrasots zaljs, tacu bija tik netriis ka to bija gruuti pamanit. Pajautaaaju via aizvediiset mani lidz riigai, atbilde no sievieytes kura sedeja pie sutures skaneja apstiprinosa. <br /><br />6. nodalja. <br /><br />masina valdiija apdullinos troksnis kas nava nop kompaktdisku atskanjotaja, kurs speleja ramstainu. Koki skreja ar milziigu atrumu pretriim,masina ik uz bedrem plaecas un sagorijaas, likas ka tuuliit, tuuliit buusim gravjmalaa, masiinas tika apdziitas viena pec otra un ik pa mirklim tikai atkal tiku iepsiests seedekli, jo katejo reizi iedarbojas automasinas turbiina. 140… 150…160 es ik pa briidim ieluukojos spidometraa un klusiiba luudzu Dievu kad soferite ik pa laikam atlaida rokas lai parlseegtu kompaktdiksa dziesmu. Jo atrak brauca masina, jo atrak mana galva atkal saudijas domas, par to kada man saja dzive loma, kur ir man avieta sajaa pasaule via kadreiz es to iisti atradiisu? Ciems pec ciema, ik pa mirklim paarunajam dazus vardus ar soferiiti, kurs izskatijas meirigs un it nemaz nesatraucies, tacu es tads nebiju, sedeju kreslaa stipri turoties pie roktura un koslaaju savas luupas no uztraukuma. Kaut nu mes tiiktu lid rigia veseli, ta bija vieniga doma kuras saudijas pedejas 20 minuutes. Soferiits izskatijas nesen ka dabuujis tiesibas, jo brauca samera sameera pargalviigi, celjs bija tumss un liinjaja siks leitinjs kas apgrutinaaja redzeamiibu, peeksnji celja labaja puse iereuzdiiju gaajeeju, kurs gaaja pa celja malu, fu soreiz vis labi beidzas, pec briiza velvienu tikai soreiz krietni tuvak bija nelaimei jo gaajejs gajaa pa celja braucamo dalju a masina cauri mazajam ciemam biksti skreja ar aatrumu 120 km stunda, tacu paldies Dievam ekscesu nebija. Izbraucot no kakkeniekiem prieksa ieraudziju daudz avaarijas gaismu un stavosu masinu. Bija notikusi avaarija . Pirma doma kas skreeja galva bija Didzis, megjinaaju sazvaniit, tacu teefons kluseja, soferiits apstajas un mes izkapam paluukoties kas noticies jo viss celjs bija noblokjeets. Celja vidu staveja divas masiinas, kuras bvija saskrejusas, viens bmw un otrs laikam vw pasats, bet to vairka nevareja ta isiti patiekt, ka izskatijas tad bmw vaditaajam nekas ljauns nebija noticies, jot as sedeeja masina un suutija sms, tacu otraa masina pe sutures sedeja kada pusmuuuza sieivete kura aciimredzot bija iespeista metaala un plastmasu vlagaa. Kaut es varetu paliidzet, tacu zinaju ka neko nevaresu, bija jagaida kad ugunsdzeseji atbrsauks ar zagjiem un atbrivos cietuso. Ap sirdi man palika vel smagaak. Devamies atpakalj uz masinu, un msinas pamazam devas uz prieksu apbraucot cietusos pa zaliti. Mana galva parskreja doma, bet es tka vareju varbut to masinu nostopeet! Cilveki ir bezatbildiigi. Kapec jacies nevainigiem cilvekiem? Mes esam atbildiigi sapr citiem cilvekiem kad atrodamies uz celja. Ar drebosamrokam atveeru masinas durvis un iekapu ieksa. Ap sirdi bija pavisam skjeermiig, viss prieks bija pazudis, tagad acu prieksa man bija sadauziita msisna un tjaa seedopsa sieviete. Tagad vel ciesak turejos pei masiinas roktura jo soferiite nemazinaja brauksanas atrumu. Par laimi laiks skrreja atrak ka mes braucam un pec briza konstateju ka esam riiga, uzinajis ka brauceji brauc uz to pasu pusi kur es, paluudzu lai izlaiz netalau no maajam. Zikapis no amsinas pateicos Dievam ka esmu vieksimigi ticis lidz maja, tacu ta bilde, kura redzama tumsa, avaarijas ugunnji, cilveki un sapsiestaa masiina nebija [azudusi no manam acim, veel un vel es pardomaaju, ka es tka tur ari vareju buut, vai lidizga situaacija. Manu kermeni parnjeema auksatas triisas, man bija bail ka tas neotiek ar man tuvajiem cilvekiem, draugiem via vienalga ar jebkuru cilveeku. Ta nu es biju maajas, saguris nomakts un pardomu pilns. Taja pasa laika e sari biju preiciigs, ka Dievs mani miil un sargaa. <br /><br />7. nodalja<br /><br />Saja nodalja gribeetu izteikt kaadu velejumu visiem leipaajniekiem, kurus es sastapu sajas divas dienaas. Esiet tadi pasi jauki cilveeki, nezaudejiet ticiibu, lai peec 10 gadiem atbraucot uz liepaaju es sastaptu to spasus jaukos un forsos cilvecinjus ko sastapu sajaas dienaas,vel forsaakus un jaukaakus. Nezaudejiet miilestiiu prêt citiem civlekiem un ejiet pa pareizo celju, pa kuru esat sakusi iet. Es so visu savu staastu novelu saviem jaunajiem Liepajas miiljajiem un jaukajiem drauugiem Lasminjai, Madei, Kristoferam un vinja maasai, Ivetai, kura laipni mus uznjema un visiem parejiem ko sastapu un ko redzeju. Ka ari manam celja biedram Didizm <b>[Unknown LJ tag]</b><br /><br />Sandis http://klab.lv/users/sandis_ur/674.html