viss pie pakaļas, ja tev pašam 38 tempretūra un vēl šādi tādi aspekti, kas traucē dzīvot.
aizmirstam

tulīt vakarā redzēsim, vai tas ko uzrakstīju bija pa šerpu vaj nee!!!

ak un jā sajutos nedaudz vientuļi

jā jā atceros no rīta manī bija miers, tagad tas kkur pačabējis, kā arī ticība laimīgai ģimenes dzīvei.

a tā šodien neko atnesu cubus pillnu maisu ar drēbēm no humpalām, uhh bija arī kas skaists.
gadavojamies discko ballei un ir saņemšanās 3nedēļu kurss.
pagaidām tikai ieskrienos.
ne dzert, ne ēst, ne skatīt tv , ne būt pie datora- sāku tā pa bišķītim, pēc trim nedēļām būšu aturībnieks un varbūt beidzot savā dzīvē darīšu to, ko es gribu.
tādi ir lūk mani secinājumi.
nu ja un laiks gulēt.seminārs nav sagatavots, jo skatījos tv par dvīņiem mātes vēderā, es tak teicu, ka tikai ieskrienos.
nost ar bē- tb sūdiem dzīvē.

atrodoties vienā telpā, kur smēķē tev tiek piesmēķēti- mati, drēbes, apakšveļa,un pac ķermenis arī ož.
kkā piefiksēju, ka mēs(daudzi)(ne visi)
vairāk esam sākuši būt uzspēlētāki.

aukstum aukstajaa tramvajaa mans smaids sasala peec izraades LV miilestiiba.

jā jā Tu nesticēsi, bet tiešām es nopirku biļeti pa 14ls, lai rīt sēdētu 2rindā un skatītu LV mīlu [rjt]
tā nebija mana iniciatīva, bet kāds cic pierunāja.
lai tad man tiek.

bet šodien besījos par to, ka meitene autobusā tik ļoti nepareizi ēd ``kitekat`` šokolādi, jo reklāmā taču ir teikts:`` atvelc elpu- nolauz kitekat! nevis - visus stabiņus ēd/grauz vienmērīgā vienlaicīgumā

šodien satiku ditu.

neticēsit, bet lēnām iemīlos centrāltirgū.
gribu iepazīt viņu subkultūru.baida tikai baigās vīriešu sejas, kas stāv un blenž, aizdomīgi, bet pretī rādu, apmierinātu drošu sejas izteiksmi.
pēdējās nedēļas laikā esmu tur bijusi jau 2reiz. un skatīties uz sakņu paviljona gleznām, sajust smaržu dārzeņu mijamies ar skābēu gurķīšu, onka saka, ka riktīgie sālītie gurķi no mucas, tāds onka, kas no pasakas iznācis ar sirmu bārdu un savām paštaisītajām mārrutkiem.
ieskatos tantiņas somā, tur 1,5l piena plasmasa limonādes pudelē, un vēl visādi pigori, kas drošvien ir pirkti smalki izmeklēti pa lētāko cenu, taj pašā laikā ar vērīgu apdomu par kvalitāti.
šodien iedeva atlaidi medum, bet kaulēties es vēl nemāku, nezinu vai kādreiz to iemācīšos.
vienreiz nosauca par :``moja sladkaja`` un pārdeva ķiplokus marinētus pa 1.20ls 3gavliņas- vo uzķēros uz labiem vārdiem, un arī pirkums man negaršoja, bet manta nebija zemē metama, tēvs ar māti nopriecājās.
tad laipna pārdevēja kurai diez vaj maksā kaut pat maz liet nedaudz naudas spēj saglabāt to laipnību večiņai kura pārjautā 100 reizes, kas un kā, bet jā, laipnība atmaksājās-beigās nopērk.
pie vienas letes gara ,gara rinda, esmu ziņkārīga, bet ne tik ļoti, lai izošņātu - kāpēc.(bet pārdeva lauku piena produktus)
tik vienmēr piesargāju mugursomu un uzmanos no cilvēkiem aizmugurē- iedzimts vai ieaudzināts instinkts.
bet pirms tirgus ejot pa ielu pretī nākošais vīrietis redzēdams manu trīs kārš aptīto šalli ap kaklu, teica :`` Tik nenožņaudzies!``
un šīsdienas saules gaisma to visu ir pārvērtusi manā pasakā.
šeit- galvenais- vārds - manā.
beidzot mani ir kas mans.

vakardiena -> neaigāju uz draudzes pilnsapulci, kas liecina par manu vieglo izturēšanos/ aizmāšību.
bet par to nesit.
bet toties biju jūrmalā, kur izstāigājos gar jūru ar tēti un suni, apēdu gardo kartupeļupurtu(ja kas baigi gardi, ja pievieno kāt mazus mazus sīpla gabaliņus mīcīšanas procesā klāt) un gaļas sarkano mērcīti.tad bija vēl ogu želeja un putukrējums, man vecmāmiņ ir baigi feinā un pavāršedevrmonstrs:), bet pirktajām kūkām nespēju pieskatries un labi, ka tā apēdu tās šodienas brokastīs.
nu re un tad ap17 biju jau mājās, bet pa to laiku man piesienās Barkāns, ka viņam piesienoties, ka jābrauc uz kalnu.
šur tur pabraukājam savācam pilnu mašīnu- es, Barkāns, Antra, Ģirts un Sanita un laižam uz Dzegužkalnu, maisi saplīst, nekam neder, brauciens ar pamatīgu mašīnas laišanu pa 180 grādiem vai mazāk,bet nu pamatīga slidināšanās un maximā pērkam ragaviņas. un tad prieki varēja sākties.
beigas- visi slapji līdz visam kam, ragaviņas saplēstas(abas).
braucam malkot tēju pie Barkāniem, ēdam riekstus, ak jā amēlijas saundtrack, h20 pīpe, smiekli, slapjums, un pa ceļam drebulis, pluss pilnas bikses sniega un viņu dzīvoklis palika manāmi slapjšs.
šis rīts. ar visu pārējo cilvēku aizvešanu uz mājām- biju mājās 1:11.tāpēc mundri šorīt aizgulējos, mati nebija mazgāti vēl no depo laikiem un pašapziņa nebija tā labākā, kā pelēka pele vilkos, precīzāk skrēju, vingrošana no sola varēju arī nogāsties- miega pele vilkās virsuu un tad, jā tad pie omas un lasu ``sarkano miglu``(atmiņas par 1940 gadioem LV okupāciju- domas- vai tā tas tiešām ir bijis, mums kapitālistu ēras bērniem to grūti saprast, pasakas un filmas tikai.)
rītdiena būs (?)

labi, pašlaik es vēljoprojām jūtu kā es smirdu, no piesmēķētās depo telpas.
kamēr kate ar andreju ir atlūzuši varētu to pielietot, lai izmazgātu sevi.
Dāvis jau aizskrēja, kā vienmēr.
pa ilgiem laikiem bija neklausīti GH., tāpēc bija jauki, smaids rotāja mnau seju.
beidzu dzeju, eju vannee

7 no rīta 10 reizes nogriežu modinātāju
7:35 pieceļos
izdzēru kafiju- neatceros.
dodos uz vingrošanu
8:31 tante palaiž apsēsties sievieti ar bērnu un burbulē pa to, ka jaunatne nelaiž apsēsties, jaunais cilvēks saka:``protams, ka nē!``
9:26 pārģērbjos un dodos vingrot.izmasē mani ar adatu rulīti un tad liek zem strāvas ambipluss kkāds.
11:01 palaižu garām autobusu, nopērku cietas bulciņas- keks garšīgs, sieramaizīte ne.
tad domāju kā labāk nokļūt mājās
12:11 no kuģu ielas attiet 22, pārsalstu, bet mēģinu ķert siltumiņu saules.
tālāk esmu visu dienu majās.
un man patīk.
sen tā nav būts.
vanna, grāmata.
vajadzīgā vientulība.

un tā jau 4vakaru dzeru dziru - ingvers 1citrons un medus.asi riebiigi, bet ticu iedarbībai. iesnas gan veel paliek.
eu- pagaidām viss nav ko teikt, nav pa ko sūdzēties.tik jāmācās.

nu redz kā sanācis- sajūta tāda it kā būtu puvusi mājās trīs dienas un neizgājusi ārā- tik tādēļ, ka top referāts, bonuss tam visam- mana sajūta par to, ka tas ir vis briesmīgākais darbs ko jel kad esmu uzrakstījusi un tas, ka pilnīgs koncentrēšanās piepildījums mani ir pametis.
labi, meloju- pēd 20 min iet raitāk- vieglāki. tik tie drausmīgie angļu teksti, kirlicā nemaz nemēģinu, tā var acu kaite piemesties.
un varbūt iet labāk arī tāpēc, ka sajūta par darba pabeigšanu tuvojas.
nobeigumu jāuzskricelē- tik vēl vinea a4 lpp un tad lit. saraksts un gulēt.
liekas , ka 00:20, bet pazaveroties ir savādāk.
kā teiktu Toms Ķikuts- verbālā caureja- tad, ka viņš man rādija savu pabeigto kursa darbu ap pavasara sākuma pusi.

par cik man ir iesnu iesnas- atgūlos vakar uz stundiņu, elopšana ,protams, notiek caUR MUTI, UN PIRMO REIZ MŪŽĀ TĀ BIJA TIK IZKALTUSI- ES JAU DOMĀJU, KA ŠĶIDRUMA GARŠU MAN MUTĒ VAIRS NEATGŪT.PĒC MINŪTES APDOMĀŠANĀS(aj uzspiedās caps) viss nostājās vecās vietās.
secinājumi- labi, ka ir siekalas un slapjš mutē.
tikko notika gandrīz tas pac- elpošana caur muti un jā nolaidu siekaliņu.
secinājums- jātiek vaļā no iesnām
šis nav pretīgs posts, tikai ļoti dabīgs.
bet pēc gulēšanas palika labāk, tagad, ja vien spētu tik pat ātri kā šo rakstīt- referātu- būtu baigi ok.
a tā pakaļā.
atvainojos par teicienu, bet paliekam pie dabīguma

un tā gadsimta problēma, kas īstenībā tikai attiecas uz mani- bijis jau posts, ko sirds kāro darīt.
būtu jau feini, ja visu, bet pa daudz.
taču redzēju vakar kādu filmas daļu- filma bija tizla.
bet sajutu tās doto mierīgo sparu., flegmatiskumu revolūcijā, ko liekas pac režisors gribēja, lai to saož.arī revolūcijas var notikt lēnīgi,bet ar neatlaidību un .....------>
revolucionāri - kas 567 reizes mēģina iznīdēt konkurentus, bet nesanāk(nu filmas beigās jau protams sanāca(tizli,bet ko darīt. cilvēki nav iemācījušies atteikties no sapņiem-par labajām beigām un moš pat labi, ka tā- tā būtu sērīgi pārāk-jo dzīvē jau ir tās sliktās beigas,kas galu galā ved uz labu(propoganda sev)), džeks kas tomēr saņemās atdzīties lēdijai par amōri un skrien pie viņas gaisa gabalu- bet tik tizli un lēni, taču beigās pielauž viņu- pasakot- es vairs negribu izturēt 3dienas bez tevis nekad savā mūžā, ja pat tāds nūģis var pateikt ko skaistu, tad mans princis baltajā zirgā runās franciski.taču to man nevajag.man nevajag pat baltu zirgu.pat princi.tik to, kas mani un es viņu.
un savkārt dikti klausos māsas rakstītajā- novēroju un klusēju, ka būs man ko teikt.bij jau viens mirklis,taču noturējos, tā nav mana daļa :P

un ja kas pasludinu šo par plnīgu gravitātes nē dziesmas vakaru.
sāpes mazina un niknumu- var arī teikt visu kopā

viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu.viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu./ja pat celefāna maiss var lidot,/.viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. viss uz labu. /tad kāpēc mums tik grūti aizsniegt/ viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu. /mākoņu kūrtis/ .viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.
apaunu smadzenes ar šo domu, braoju tās ar to, tā diezgan lielā izmisumā.tikai pamanot vienu lietu tu vari sākt psihot.tas ir traki un tāpēc turpinu baroties./ viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.viss uz labu.
es ceru, ka es sapratu.
bet prāts spārdās.
viss uz labu.......

kamēr citi cinās, citiem viss tiek pienests.
iezogas sirdība.(greiz)
bet varbūt tā vajag.un tieši šī doma liek justies labi.it kā rūdīti, nepamesti.
un svarīgākas ir citas lietas, nevis tikai tāds domas ap un par nepareizajiem/īstenībā man nevajadzīgajiem cilvēkiem, kādam citam viņu vajag vairāk.
atskārstam patiesību un dzīvojam tālāk.
un atļaušos pieminēt kārtējo reizi- neviens nevienam nekad nav piederējis un nepiederēs.