apgrieza man mazliet matus, nu neko daudz, bet labi.
latvieshu vakars nenotika un es saaku pienjemt ideju, ka atgrieziishos latvijaa, kur neko nedariishu un iesliikshu bezdarba depresijaa.
nezinu, bet varbut speeshu uz to visu paskatiities kaa vienmeer pozitiivi, ar smaidu un izdomaatshu kaa sevi pabarot.
jau vairaak kaa pusgadu meetaajos apkaart, tachu badaa neesmu bijusi.
shodien sarkanaas armijas saapes