labi es atzīstos, ka gribu spiegt un bļaut un ārdīties.
ka mans iekšējais cilvēks to dara
ka jēga ir maza no domām, kas mani piemeklē.
ka labi bij vakar ar kati mašīnā runāt.
ka ir vērtības kas paliek
ka ir sūdīgi, ka ir reizēm sūdīgi
ka ir jāmeklē
ka ir jātop atrastam
ka nav iekšās izturēt
ka ir jādzīvo tālāk


šīs dienas prieki, kāmītis baznīcā un teikums, kas varētu tik pat labi būt teiciens:`` nesalauz arhīvu!``

taj debīlajā arhīvā, ja kas nebija nekā kas man vajadzīgs.
ja kāds ir tik gudrs un varētu pateikt, kā var atras kādas biedrības protokolus, tad lūdzu, es būšu pateicīga un piens no manīm