ja cilvēks izbaudītu katru mirkli, katru skaņu un katru acu uzņemot momentu tas būtu traki, bet skaisti.
īpaši man ieslēdzās gaisma, no psihodēliskas filmas noskatīšanās un idejas par to, ka ir pavisam reāli ceļot laikā.
ja man atlaistu kāds grožus, es jau sen mēģinātu staigāt pa virmēm un lidot no 9 stāva, sadedzināt kādu lielu objektu, appludināt kādi valsts iestādījumu. un šo te rakstot, es ceru, ka tikšu uzskaistīta slepenajā valsts dienestā, kas jau nesen ir nodibinājis kontaktus ar pompalīra planētu.
cilvēkiem patīk domāt neispējamas lietas, un viņi vienmēr tieksies pēc iracionālā, lai gan to noliegs. jo negribēs izskatīties pēc muļķiem.
bet es esju dedzināt mājas.