un pat vienā mirklī man patika būt darbā.tas kkāds sasniegums.tikai visu izbojāja briļainais čūska, skrullmatis, kas gribēja ``sadraudzēties``
atcirtu vēsi atbildēdama, ātri atšuvās, bet sāpīte- nē pretīgums palika.
un skaistais ceļs mājup, kas pieceļoties ap 13 dienā likās kā sapnis.
nu es zinu kur īsti ir depo stacija, kā uzlīst uz rūpnīcu trubām.un vēl visādi iespaidi.
tagad atkal ir neiespējamā misija uzsākt rakstīt kursa darbu
un kā tev iet? tu man dosi kādu ziņu?vai tev arī iet labi bez manīm?
laikam.
a tā priecīgs prāts un kkādā ziņa stūlbi cerīgi uzticīgs.