susurs mostās manī ikreiz, kad velku gumiju, ne platumā bet garumā.
viņš apsēžas manī un skaits 1. punkts. 2. punkts.
un kko nemitīgi gaida.laikam pa daudz saklausījies pasaku par bruvja kamolīti, kuru parauj un viss ir galā.
reizēm dzīve tā aizrit, un tad šie te susurmirkļi ir tie cerīgākie, bet arī slinkākie.
visām mocībām reiz pienāks gals un vasara aizies sparā.
susurs aizies vasaras guļā un es dzīvošu vasaras savu daļu.savu īsto, par susuru nedomājot, viņam nebūs vairs par ko iespringt.
cik ļoti mēs mākam izmantot un novērtēt katru mirkli. punkts. nevis jaut'jaumzīme.
lietderīgi nelietīgās, nevajadzīgās stundas, saņemšanās nekam.
gribu savu kamolīti.
stadija ir iestājusies pamatīga.