nogriezu matus- palika labaaak

5dienas nakts izbraukšana pie Barkāna ar ne tik jestro gara stāvokli, jo diena mūs visus(3) kkādā ziņā bija izvedusi no prieka.
sadzērām karstvīnu aukstu, kļuva siltāk.
neizbraucām 5kā plānoc bet 7
svarīgi? jā , jo ``ha`` piesmiet plānus.
plānu mums nav, kā vienīgi braukt uz Bkriev. ir jau iedotas norādes, bet diez vaj mēs tās ņemsim vērā.
kā mākam tā maujam visādi, bet arī pie magnetafona atskaņotajām dziesmām.
sanita izved man nervus braucot tuvu malai(šajā ceļojumā viņai nav nav vēl tiesību)
Bkriev robeža- sajūtamies neomolīgi- pa galvu maisās domas, protams , tās ļaunākās- kratīšana līdz skeletam un tā, bet nē- vienīgais bija nervu kratīšana dēļ aizpildamajām blankām.
tālāk iespaidi pirmie ir saistīti ar monjumentālajiem lielajiem monstriem-cilvēku figūras, kas nav iespējamas bez ieroču klātbūtnes(atliekas padomijas), un ezers, kkā jau nolemts pirmā nakts tiks pavadīta pie ezera, vēlāk zem klajas debess.bet nesteidzoties notikumiem pa priekšu - apbraukājām ciematu, pilsētu, kur banka vērās ciet 13:30, kāzās līgava bija apģēbta kā kūka, bobiki, vecie ikarusi gāja uz nebēdu,smirdoši divvietīgie motocikli un arī visā ceļojumā esošā viņu zilā krāsa uz žogiem un logu rūtīm, tā it kā esot skaistāk un žogi krāsoti no vienas puses,tā viņi tos vispār nekrāsotu , ja nebūtu likums par kārtību.:)
ieteica skaistu vietu- a ko aizbraucām, paēdā,. protams, gartšīgās latviešu paikas mums bija līdz, tādēļ vēl piesūcāmies ar LV smaržu. un starp ezeriem kalnā gulējām pusdienslaiku ar vēju , sauli, spārēm, dzelteniemlielvēderzirnekļiem un putnu spārnu švīkstoņiem gaisā.
ja tā rakstīšu sanāks daudz. samazinu savu atcerētību, atceros īsākus monemtus, kas gan arī būs gari...
un tad meklējām kempingus, atradām peldējām, dzeerām siltu šampi un gulējām zem debesjuma, no rīta mirkšķinot acis uz sauleslēktu.
----
braucam uz vecāko pilsētu hā- jautājām kur ir milicija- visi tādi- a što?. počimu? no vecuma tur nekā nebija, bet bija daugava, kas viņu melē saucās savādāk, aizmirsu kā.paēdām, pabarojām suni, mīļu(suņi bkrievija- visi dvorņiki, nevienu sugas suni netapu redzējusi, tikai kranči, bet jauki , mīļi, ar suņa acīm izsalkuši.)
pagaršojam viņu nac.dzērienu - karbamb-kkas tāds(piedodiet- neesmu stipra uz nosaukumu atcerēšanos)
braucam naktsmājas meklēt, atkal doma pie ezera, bet nu mēs esam rajonā kur visi ir sagribējuši sacelt villas vai neļaut taisīt teltis ezera krastā , kas ir knapi pārredzams- bet vareni skaists.stūlbas sarunas un anīsa liķieris, ļauj dživoties pie netāla dīķveidojuma dubļos un gulēt busiņa(kas ir ērtākais priekš 3cilvēkiem, jo 4jau būtu par daudz)
Pēc nakts virziens tiek nosprausts- Minska.
braucu es, ātri,cik nu ātri busiņš tik velk 120km/h, vairs jau neievērojam satiksmes ceļu noteikumus, jo tā dara visi.miliču ar nav.(un jā visā brauciena laikā ne reizi nepiekasījās , neko neprasīja attiecīgi agrāk minētā iestāde- milicija- paveicās teiksiet?moš jā!)
bet par satiksmi ir stāsts kopsavilkošs tāds.-> plakāti``gaismai ir nozīme``;``krustojums vadītāja eksāmens`` rotāja minsku cik tik uziet, neloģiskas zīmes, bet ceļi mazliet šaurāki un ar pakalniņiem, bet bez bedrēm(gandrīz)brauc pilsētā daudz trakāk kā pie mums rīgā, ja sākumā Ingus brauca pēc likumu robežām, tad vēlāk:``jeģim po Belaruskij!``, savkārt te varu minēt stāstu par plakātiem- tie ir pilni ar patriotiskiem saukļiem(``kopā mēs varam vairāk``; milicija vienmēr palīgā````za Belorus`` utt) uz daudzdzīvokļu namiem uzraksti veel no cccp. plakāta bildēs attēlota tauta, jo kas gan svarīgāks par to...
Labi tātad minska- meklējam viesnīcu, ķermeņi sauc pēc normālas dušas un ziepēm, labi, labi ,ka pirmajā nepalikām`` sport``- devāmies citos meklējumos, kur mums labu labā stingri flirtējošā adminstrātore iedeva pa parasto naudiņu luksus nr.4stāvs. labi ejam iepazīt minskas apkārtni- labāk gan centru.braucam, mekējam vietu kur vakarā var ``zažigaķ``bet pēc 1h gara meklējuma un taujāšanas uzraujamies tāpat taujājot uz vienu nu dikti labestīgi atsaucīgu Bkrievu- kas bijis anglijā un nolēmis, ka tagad arī būs tāds vairāk eiropeiskās- atvērtāks- un tā iesēdās busā runājām un veda it kā uz klubu 2dienā protams, nekas nenotiek, sanāca braukšana un labi laba pastaiga pa minsku, vakarā izgaismotā izskatās kā varena metropole un iespaidīga ar savu vareno lielumu un ēkām.gaismas naktī noslēpj nepilnības ar ēnām.
ak jā nedrīkst aizmirst pieminēt- ``Lido`` kur atklāti sakot pierijāmies- lētāk nekā LV, bet Bkriev nemaz nezin ka šis iestādījums savas saknes cērt Lv.(nu nekas)
vakarā vēlā luksus nr noteik sekojošas sarunas, šampis un masāža no vīrišķās puses sievišķajai, izspaida un izmīca muguriņu tā ka labi paliek. kartiņu rakstīšana – 4no rīta aizejam gulēt.ak jā Lukašenko uzcēlis savu gaismas pili tautai- arī bibleni pie tā tad es varēju izvilkt savus nopirktos gumijniekus(stāsts par veikaliem- tie man likās kā muzeji- centrālais uvermags- iekšā padomija, tikai atšķirība ir vairāk preču.)un tad jā jā es pirmo reiz` arī braucu ar metro(kāpēc arī, jo man māsa to arī 1reiz Berlīnē tikko darīja).
2diena minskā ar staigāšnu- cukurvati- super-8atrakciju-(kalniņveidīgs atrakcions, bet Bkrievs, ko iepriekšējā vakarā iepazinām ka tas neesot nekas īpašs, bet tas ir jāizbrauc ,jo skaņa skaņa- tuvojoties šim pasākumam likās, ka liela būvdarbu nesaprašanās noteik un kkas gāžas, bet nē super -8 piedāvaaja pa apmēram 40sant savu dzīvību mēģināt vēl paturēt sev)-arī autodroms, svēršanās pie tantes kura teica lai nekaitinot un viņu nefočējot- onku šahu spēļu laukums, kas likas mājīgāks par Vēmaņa būšanu- brokastis ``lido``(piestūķēties tā lai vairs pa dienu negribētu)- mākslas tirgus-tramvajs, bez kompostrēšanas-fotosesija lecot mākoņos pie minskas mūķeņu pieminekļa- došanās arā no minskas nakcmāju meklējumos, rodam vietu pie ezera jau atkal- neskaistākā piepilsētas rajonā ar odu daudzumu ~ 100 000, attiecību noskaidrošana, palikšana par draugiem, labiem...
vēl bija tantes ceļu malā pārdeva ābolus- mīļas un jaukas, izpalīdzīgas, bet vai daudz saprotošas?deva pat par velti jepīšus, skaidroja ceļu- nožēla-žēl ka pēdējai nepaprasījām vai negrib uzņemt ciemiņus.vakariņas pie tā paša ezera ar miljons odiem izvērsās busīņā, kur tika notiesāti gardie salātiņi, kas tika pirkti minskas tirgu- tas veras ciet 19, mēs tur esam 18:30 pārdevēju naudas skaitīšanās valstībā nedrīkst iejaukties, jo viņa ir varena, mēs nē. tomēr ir arī laipnās, no tām tad arī iepērkam salātiņus – jamm.:)~
šā vai tā liekas, ka daudz ko esmu nepastāstījusi, bte visu jau nevar.
atpakaļceļa bijām vēl 1,5dienas viļņa tur vakarā uz jazz koncertu kur puika ar meiteni tā bija sadziedājušies, tāda emociju gamma, ka palika labi ap sirdi un pat likās brīnums ka mums tā tik labi nogāja.....ar visu.