manas dienas ir bijušas smagas un pilnas ar sāpēm, gan tikai fiziskām- muguras
aglonā sajutos apčubināta mana īpašā sapju faktora dēļ.
ir labi un jauki cilvēki, kuru mīnusi arī ir redzami, taču tos galvā var neņemt.
mīlēt.
cik tad ilgi esmu sludinājusi- mīlam savu tuvāko, jo mīlestība nevienam neko sliktu nedara, tad lūk turpinu to teikt un sacīt.
3reiz dzirdēju šodien , ka jauzmanās un nedrīkst pielaist cilvēkus pa tuvu, es nezinu, laikam vēl liels ``abloms`` man nav bijis tāpēc pagaidām gaidu to brīdi , ka varēšu teikt tā pat, bet labi arī ja tāds nekad manā dzīve nepienāks.
tā sviests. rakstītais(punkts.)(apdoma) (tālāk)
man iet labi.
kkā pietrūkst.
apdomājos arī par Tevi Vate-Kate un jā šī būtu viena no lietām :DDDD, kas man pietrūkst.
mazliet bail no studijām kas atsāksies, nezinu pat kāpēc.
jau pagājis gads un Tu teici nu jau Tu kko zini.
bet nekas , viss kā parasti, lai veicās.!!!
:D
jūtos tālu emocionāli, bet ar prātu tuvu.
vai var būt mūžīgais optimists, laikam nē , jo tad viņš beigās izrādās egoists.
bet pesimists?
arī egoists.
lūdzu vidusceļu!
ar biežām iestūrēšanām grāvjos un pēc tam glābšanas dienestiem, bet mans glābšanas dienests atšķiībā no daudzu citu ir pa velti.
ar mīlestību.

tinktūras mērcēšana nav iespējama, jo tājā parasti mērcē zobus, tomēr kādreiz jaizmēģina neiespējamiais un jāplaiž liela atrauga restorānā, bet par cik restorāni never durvis studentiem, jāsaģērbjās kā ampālim un jālido pāri laukam ar paceltu lietussargu vertikāli, vertikālā pacelšanās vienmēr manī ieviš prieku it sevišķi , kad tētis saka ``izbāz pa mašīnas logu arī tu savu roku un tad pacelsimies verīkāli`` pie baložiem, kas knābā saulespuķsēklas, vai viņiem ir tauki?es šodien saķēru vienu aiz astes un otru aiz vēdera, bet pārbijos no tā, ka balodis varētu pārbīties un ķert sirdstrieku, bailes bailes izslēdz?baidīties kopā ir drošāk?
vai sarunas kuras tu runā ar konkrētu cilvēku savā fantāzijā ir dziedinošas?- tev pašam, jā! bet šiš domas pēc šodienas ilgas sprediķošanas sev pašai nācās atdzīt par slimiem augļiem, kas nes tikai paša savu gandarījumu un tā jau tad ir pārākā pašmīlestība, jo sarunu tu vari ievirzīt kā tev patīk un kā tu to gribi.otrs cilvēks par šādu sarunu neko nezin, bet tava attieksme jau ir mainīta, jo liekas ka viņš ir bijis sarunā piedalījies. reālais zūd,, vai sajaucas ar izdomu. paiet laiks un sapinamies.reizēm sapīšanās ir laba, jo maina tavas domas par šo cilvēku , ja izdomātā saruna ir beigusies labi, bet ja nē, tas var pilnīgi visu sačakarēt.tātad gūstam to ko mums vajag. otrs sarunas biedrs kurš ir diezgan reāls objekts par šo sarunu nezin, viņa attieksme nemainās jūsu attiecības neizmainās par kripatiņu.
ar Dievu ir savādāk...