būtu daudz ko rakstīt, ja ne man tagad būtu un vajag sacept kabačus!
moš vēlāk.
bet sajutos pacilāti!

Atmodos pēc 11stundām,viss bija pagājis, nu vairs tikai atmiņās paliek tas kas noticis. mēģināšu veikt uzskaiti:

1. jāņi valmierā draudzes
   
2. nometne ``ķečos``
3. gatavošanās nometnai pa starpām
4. seni neredzētu cilvēku satikšna (Kristofs, Santa Roze)
5. riteņbrauciens (90km 1diena)
6. pilnīga jūrmalas nedēļa pavadīta ar draugiem jūrmalniekiem, būvdarbniekiem, kas vasarā strādā jurmalā, telts dalīšana.
7. neaizbraukšna uz Paprica korps
8. fonofests ar antru
9. čakarēšanās ar Bkrieviju(par to kas brauks, par vīzām)
10. ar mikrofonu runāt baznīcā
11. ērempreisa(ar m) iegāde. daudz km
12.  uz zvērā ar savu kursabiedru
13. jauniešu nometne

pasākumi kas tikuši izpildīti, bet tā pat nav puse no pasākumiem,pārējie kas norisinājušies manā galvā, un tādi kurus neatceros.
taču visas emocijas, iespaidi, nav izsakākmi vārdos- labi kā tā nav ko līst manā dvēselē.
bet tās arī vēl nav vasaras beigas
un katru vasaras beigu daļu pasakos par labāko vasaru savā mūžā, arī tāpat šogad nāksies darīt.
vasaras ir manas laimīgās dienas....
tulīt taps cic posts.
upd: protams arī Lietuvas apmeklējums ar saviem bijušajiem cīņu biedriem

neslēpjot savu egoismu tu to zaudē, jo nav vairs ko slēpt
Tava sirds tiešām grib labu, ja zini kas ir labs, un tad tev nav žēl strīdos paklusēt,paņemt apdzērušus vecus stopētājus, nebļaut, tad kad tā liekas vienīgā labakā lieta kā atbildēt asi,beigt plānot piečakarēšanas plānus.
gribās vienkārši līdzināties labajam, un pat jā necerot neko labu saņemt no apkārtējiem, pat mazliet bails no izsmiekla, bet zināt vienkārši kad tas ir tā vērts, jo gūsti mieru un piepildījumu.
tuvumu, varbūt tālumu, bet tomēr tas ir tuvāk kā nekad.
nemeklē savu laimi(vai nelaimi) sevis salīdzināšanā ar citiem.