Mazliet pasakas noskaņa ir pārklājusi manu smadzeņu plēvi.tikko redzētās bākas, kas pamestas stāv pavērstas uz jūras pusi ir spiestas noskatīties vētrās, no kurām baisi var palikt, Kolkas bāka jūras vidū- vientulība, bet tomēr skaista vientulība, jo tāpat kā viņas ir spiestas noskatīties postoši maģiskās vētrās(kas arī varētu būt aizgrābojuši intriģējoši) viņas ir spiestas noskatīties visus saulesrietus, spiestas vai jau spiestas, vai tā ir viņu lielākā dienas dāvana, taču kā cilvēki saka katrs saaulesriets ir savādāks, bet ja Tu to redzi katru dienu vai redzi skaistumu? žēlums man uznāca par bākām taču arī gribēšana tās apdzīvot, jo sajutos kā bāka, laikam, tā bija tāda ņurdoša sajūta vēderā ar domu- man taču nav kur likties...paredzams zināms ir viss, bet bāku baismā dzīve, vilina.
labi tālāk.
vēl tikai mazu mirkli uzmetu skatu savam apputējušjam ritenim, kas varētu teikt tagad rotā manu istabu, iešāvas doma par piedzīvojumu- zibsnis un šī doma pagāja, taču tagad to attīstu.15 Eiropas pilsētas, es tajās ar uzdevumu iepazīt tās un to kūlturu cilēkus, tradīcijas, mūziku, uzdzīvi, vērtības- lai pēc tam atvestu šiet mazu daļiņu piemēram Reikjavīkas, Upsalas, Brestas, Tamperes,Košices un šo daļiņu nevis atstāt sirdī , bet rādīt lai redz citi, lai citi sajūt to.liels grandiozs projekts, tikai tagad jaiztiek ar informāciju internetā par tām pilsētām, taču nešaubos tas varētu būt intresati, ja ļaujas intresantuma vilnim.
rīt agri ceļos vēlos darbos, krāju naudu Baltkrievijai!
gribu aizbraukt uz ``zvērā`` lai nevis 100reiz dzird;etu, bet vienreiz redzētu un teiktu``jā man bija pa daudz hc``