Lietuvas apmeklējums izvērsās par kārtējo netipisko piedzīvojumu.
ar senajiem draugiem apklaiņot kuršu kāpu, mazliet haotiski apmainīties idejām, mēģināt nervozēt par ne ko, bet arī kopā būt un baudīt tiešām kūrortvērtīgās pilsētiņas, drīzāk jau miestiņus, kas rauš piķi tā ka nemetās.
atklātā jūra izskatās kā jūra, bet ir tomēr nezināma, neatklāta atšķirība ko sajūt no parasta līča, nu zini un viss.
kapitālistiskais monopols, vispār kā tā drīkst it kā demokrātiskā valstī aizliegt ļaut celt teltis savā privātājā dārzā?labi piekāst demokrātiju un Kuršu kāpas domnieku rīcību.
katrs jau meklē savu labumu.
toties vecākā gadagājuma cilv ir atsaucīgi, bet jaunieši nerimās mest ar papīrīšiem uz mums un turpināja to darīt ar centiem. ha!... žirga galva.
sals, naktī silts, bet ne ērts, doma tā ka man bioja viss ērtāk šoreiz mani aizraujoši mierina :D
atpakaļstops un doma par bomzīšu būšanu.
visi šizofrēniskie gadījumi un darītās lietas, kad liekas , ka neviens vairs nepaņems- stopētāju monstrs(ņem griezies ap savu asi uz vienas kājas un abas rokas plati izstieptas ar īkšķiem uz augšu)- garantē to ka, ja otrs tikmēr dejo bugi vugi grozīdams pakaļu- drīzu paņemšanu(tas ne kas ja jāgaida vēl stundu,bet šis rituāls tiešām palīdz):)
cik dziesmas izdziedātas, cik smiets un diets!jā laiks stopējot ir kas labs un īpašs, jo var jūgties ceļa malā ka vien gribas...:)
ar to beidzu un vēlt tik piemetinu
]





nedēļas prieks(lielākais)
esmu
budžetā!:)
yipiii
vai
wiiiiiiiiiiii :DDDD

sakaitini mani.
nē es kaunos, negribu, neptīk man par sevi runāt.
jo visi grib runāt par sevi
kāpēc man uzbāsties ar sevi.
taču vēlme uzklausītam paliek mūžīgi.

kāds mani tikko nosauca par lopiņu, tā bij mana māte, jo es nemāku locīt drēbes, nu salocīju tā ka nāksies gludināt, bet tās nav manas, savas drēbes es jau pati sen gludinu, ja gludinu.
bet es par to lopiņu neapvainojos, i neapvainojjos , ja uz ielas mani brašais reperu bars nosauc par kedaini, un ja krievu iedzērusī meitene par mani saka``eta čista latviška, možna viģeķ``(es klusībā saldsērīgi nosmejos)
manas atsevišķās dienas gaitas varētu likties intresantas tikai man , bet taču, cik intresanti man būtu un aizraujoši , ja arī kādam citam tās liktos piemīlīgas(nē nav tas vārds, bet skaisti skan un iederās)(man ar vārdiem vispār ir tā, ka lietoju vārdus nevietā tikai tāpēc, ka diezgan SKAnīgi viņi tur iederās, reizēm tikai nojaušot vārdu patieso nozīmi)
laikam arī ar rindkopiņu pietiks, piebeidzu šī vakara gribošo rakstošo garstāvokli, jo jādomā par nometnes organizēšnu un tā.
a rīt rīt Deps savā aizrautīgājā lomā, ne tik fascinējošā filmā, bet aktierspēlē gan!(viņa)