nežēlīgs kaut kas Tevi pārņem savā varā ka naktī braukā riņķi ar mašīnu- un klausies un nedoma vai tieši otrādāk - domā!
sarunas nepiespiestas, klusums vienkāršs, tā es esmu ar draugiem kopā.
tas nav stils, tā nav mācība, tās nav tikai jūtas- tā ir dzīve un ticība.
atrodi sevi, mērķis nav- nu tas lielais, ir tādi maziņie, taču domāju, ka dzīves beigās mums neliks atzīmes par to kā mēs dzīvojām- mocījāmies, klausījām, darījām, smaidījam, neko nedarījām'...un tā tālāk
ir skaisti
kaut kas tomēr ir
nedomā ka panāksi savu , bet dzīvo.
sarežģīta un vienkārša.

prieks nekur nepazūd, tas pāriet no viena veida citā, no viena cilvēka otrā!!:DD
esam egoisti?
ā jā pareizi, mēs tādi jau bijām esam un būsim.
to var, to var, tikai jāmāk apstāties, kad jūti- tava kāja kāpj pār kāda līķim, nu labi sirdij un jūtām, priekam un sāpēm.
Dziļi pamācošs raksts, ņemiet vērā.
es arī.
un tomēr kura attīstības fāze ir augstāka
tas ka tu neko nelieto
vai
tas ka tu lieto , bet māki kontrolēt lietojamā daudzumu?
Referāts gan nepāriet no vienas formas otrā:/