Turpināju krāsot skapi, krāsoju un domāju, ka baigi forši tā krāsot un somāt(nu labi apzīmēt skapi) un tad domāju, ja tikai mācētu skaistāk to lietu darīt darītu to arī ar citiem skapjiem, jo kamēr krāsotu(apzīmetu) domātu!
mazliet nomierinājos!ja vispār biju satraukusies!
Par sevi neko nesaprotu!
tāpēc man vajag krāsot, taču tagad, nē, tagad, ir jāmācās, bet kā negribās!
vai tas nav stulbi, nu tas, viss, ko tikko sarakstīju šeit?
nu labi vienīgasi normālais atklājums priekš sevi ir skapja krāsošana!
Viss ar šo šodien beigšu!
Esmu pamatīgi nobumbulējusi šo dienu!:/
nekas...
gadās...

Es negribu izlikties, un kur nu vēl mēģināt izklausīties gudra!
tāpēc palikšu pie saviem piezemētajiem tekstiem
es nekur nederu, esmu pārāk stulba!
un latviski pat normāli nemāku rakstīt!
Es gribu darīt itin neko, lia atkal kārtējo reizi visu sagrūstu di***, bet tas atkal ir jauns attaisnojums!
Riņķa dancis turpinās, a likās ka aiziet dejojošā čūska!
Cilvēkiem savas lietas vienmēr ir svarīgākas par citām!
bet es tā negribu, bet ir!
no sirds negribu, bet ir...