turpinu mācīties nekontrolēt.
gribētos kaut kur dziļi, lai nesanāk, bet 'bļin sanāk!
dzīvoju tīru dzīvi, lai gan reizēm negribās, taču dzīvoju tāpēc, ka nav iespējas to sasmērēt, bet tad ,kad ir, tad man uznāk pretīgums, tāds fizisks, nu tāds, ka pac vairs neko negribi smērēt!
kāds harizmāc to nosauktu par kkada veida attīrīšanu!
es par dzīvi intresanto.
mežā biju ,jūrā biju, šproc eļļu uzgāzu sev virsū, ar vecmāmiņu runāju, būs jāiedot raksts par al-alon; niknums bija,milzīgs, nu tāds, ka sist tiešām gribas, alhokols- es to ienīstu, viņš posta un posta, bet nemaz neapstājas, turpina irdināt šūnas.un jā, kā jau kkur rakstīju- tas mani arī reizē vilina.
atvainojiet(pat nezinu kam es atvainojos), bet es ar vien lielāku riebumu skatos uz veikaliem, trakajām šmakajām vai vells tur sazin kādām dienām- nīstu, skaļi nīstu. Materiālisms ir pakaļā, pakaļa, tizlums un idiotisms, jā, tas aizrauj cilvēkus, man mīļus, un dzīve paliek drūma.(man viņiem, citiem)
bet šī diena- kad biju ciema pie radiem un mežā biju , jūrā biju ir ir ir ir daudz vērtīgāka.Citiem nē, man jā.
tā tas paliks.
mani neispaidos šaj lietā neviens!
pārliecināti kā vēl nekad nospļaujos par kapitālistu cūkām un 6dien eju uZ Humpalām(ar lielo h).:DDD
vienīgais kas mani satrauc ir tas, ka nav man iespēju ceļot tālāk par LV, un tas ka netiek apmeklēti man ļoti griboši apmeklēšanai pasākumi.
ja būs iespēja dzīvošu tur kur nav trakās šmakās dienas.
ja pasaulē kkur tāda vēl būs....
un jā prieks, nu tad jau redzēs, kads tas prieks būs, bet tagad ir prieks par to ka aizstāvēšu LU vff fak godu basītī, tik liekas lūzerosim pamatīgi, bet tas nekas, galvenais, ka izspēleties tikšu!ceru, ka!