(bez virsraksta)
« previous entry | next entry »
Feb. 13., 2012 | 04:02 pm
vakardienas leatherface bija pilnīgs garlaicība. kā teica brūtgāns- ja viņiem nebūtu vecā dzērājveča, tad neviens tādu grupu neklausītos.
šodien pēc kārtīga padsmitstundu miega un mazām mazmazītiņām paģiriņām nolēmu izpildīt normāla pilsoņa pienākumu un aizdevos uz ACTAS piketu. vidējais apmeklētājs, protams, bija skolas vecuma muzōna kačātājs, kurš visdrīzāk pat īsti nesapratu kāpēc un kam tas viss.
kad pienākums bija izpildīts un pilni zābaki sasmelti ar sniegu, devos uz universitātes semināru, kura laikā sapratu, ka bakalaura darbs manā galvā ir radījis milzu haosu.
par lietām, kas ir ārpus manas privātās dzīves un attieksmēm ar tuviem cilvēkiem, man parasti ir viens skaidrs viedoklis. šoreiz tā nav, tāpēc vispār neko nesaprotu, nezinu, kam pieķerties, nezinu, kā izvairīties, lai tas viss netaptu par pētījumu socioloģijā, lai tā būtu literatūrzinātne, lai viss būtu skaisti, precīzi un vispār.
pasniedzēja piekrita, ka mans darbs būs īpašāk grūts salīdzinājumā ar citu kursa biedru darbiem un ka man ir ļoti lielas iespējas nošaut garām. tas ir arī tas, kas mani nomāc pēdējo dienu laikā, kad aktīvāk esmu sākusi domāt par visādiem par un pret.
vēl vienīgi viņa nezināja, kas ir strāvoklis, es tik ļoti no tā samulsu, ka sāku teikt nesakarīgus burtus. allaž biju uzskatījusi šo pasniedzēju par moderni domājošu lēdiju.
bet tā vispār tēma esot pat ļoti interesanta.
šodien pēc kārtīga padsmitstundu miega un mazām mazmazītiņām paģiriņām nolēmu izpildīt normāla pilsoņa pienākumu un aizdevos uz ACTAS piketu. vidējais apmeklētājs, protams, bija skolas vecuma muzōna kačātājs, kurš visdrīzāk pat īsti nesapratu kāpēc un kam tas viss.
kad pienākums bija izpildīts un pilni zābaki sasmelti ar sniegu, devos uz universitātes semināru, kura laikā sapratu, ka bakalaura darbs manā galvā ir radījis milzu haosu.
par lietām, kas ir ārpus manas privātās dzīves un attieksmēm ar tuviem cilvēkiem, man parasti ir viens skaidrs viedoklis. šoreiz tā nav, tāpēc vispār neko nesaprotu, nezinu, kam pieķerties, nezinu, kā izvairīties, lai tas viss netaptu par pētījumu socioloģijā, lai tā būtu literatūrzinātne, lai viss būtu skaisti, precīzi un vispār.
pasniedzēja piekrita, ka mans darbs būs īpašāk grūts salīdzinājumā ar citu kursa biedru darbiem un ka man ir ļoti lielas iespējas nošaut garām. tas ir arī tas, kas mani nomāc pēdējo dienu laikā, kad aktīvāk esmu sākusi domāt par visādiem par un pret.
vēl vienīgi viņa nezināja, kas ir strāvoklis, es tik ļoti no tā samulsu, ka sāku teikt nesakarīgus burtus. allaž biju uzskatījusi šo pasniedzēju par moderni domājošu lēdiju.
bet tā vispār tēma esot pat ļoti interesanta.