pašlaik es piespiežu sevi atgriezties pie savas vecās labās utilārās dzīves pieejas... un vispār esu impersonāliste pēc ticības.

bet kad biju visā tajā iekšā, tad ļoti maz trūka, lai tas būtu neatgriezeniski - saproti -> gardās prasādas, reālas lekcijas,kirtanas etc.

njap skatoties dažādas tibetas ainavas jūtu, ka tās ir manas mājas, ilūzija, bet gribas pašai aizšaut :) iesūkt nāsīs de spirit of old pal shakhyamuni