nezinu kā ir ar to atteikšanos vai nē saistībā ar garīgumu.
ir garīgi gaļēdāji un garīgi veģitārieši.
man veģitārisms ir apziņa, ka eam vienas miesas un viena gara. ieskatoties sava kaķa acīs arvien saprotu, ka nevaru apēst neko, kam acīs ir intelekts. govs man te nav pieejama, bet esmu gandrīz pārliecināta, ka arī viņas acīs redzētu ko līdzīgu.
vistas gan man liekas dumas, bet ir arī dumji cilvēki, tas tomēr nenozīmē, ka viņi būtu jāēd ;)
un galu galā... gaļa? gaļa nav garšīga un smird!