Blje, pa celjam viens choms uzprasija celju , es pateicu.... 5 sek velak sapratu, ka esmu totali izstastijusi nepareizu celju uz pilnigi citu vietu...nez kapec ta notika... parasti es vienmer atbildu "i dont know...

tagad gruzos vainas apzinja... cerams, ka musu celji vairs nekad nekrustosies.. vismaz tuvako dienu laika :P

shkiet, ka -ALELUJA - beidzot saku atgut sevi, mazliet piebremzeju.. tas bija tieshi tas, kas man bija vajadzigs. Apstaties un apdomat, kas man ir svarigs. Es negribu stradat taa, ka nav laika dzivot. Un pagaidam es to varu atljauties :)