master of procrastination

Mon, 11 May 2020 11:18:31 GMT

Pēc vakardienas Borisa updeita, visa tauta jūk prātā un visur ir apjukums un neviens neko nesaprot, kas tagad notiek un ko drīkst darīt un ko nedrīkst darīt. Un es vairs nezinu vai es esmu tupa, bet man nav apjukuma. Viss ir izskaidrots - ka var iet ārā neierobežoti, kamēr vien distancējies no citiem 2 metrus, ka ja nevari strādāt no mājām un darbs var nodrošināt distancēšanos darba vietā, tad cilvēki ir iedrošināti iet uz darbu. Nākotnes plāni ir izskaidroti, visi punkti parādīti saprotami. Protams, ka nav 100% skaidrības, kad slimība atkāpsies un kādā situācijā būsim pēc mēneša un diviem, bet kā var sagaidrīt skaidrību šādā jomā. Arī cilvēki besās, ka valdības moto bija STAY HOME un tagad ir STAY ALERT. Atkal, kāds apjukums, ja ir izskaidrots, ka cilvēki ir iedrošināti strādāt un būt ārpus mājām, ja ir iespēja. Vienkārši ja esi ārā cilvēkos, tad STAY ALERT un distancējies. STAY HOME vairs neder šajā sitācijā. Vienkārši - wut?

UPD: Par to vai sis ir pareizais virziens prieks nacijas, es nenemos spriest. Ta ir cita saruna.

Wed, 18 Mar 2020 09:46:27 GMT

Dzīve ir visnotaļ interesanta šajā laikā. Šodien pirmā diena strādājot no mājām. Pamodos 8.20, jo visi kolēģi jau bija salīduši čatā un iekš videozvana. Tā nu es visiem pievienojos ar aizpampušu seju savā halātā, ar kafiju. Visi kopā iesmējām, atrādījām viens otram savus mājas 'ofisus'. Jūtos pateicīga tehnoloģijai, ka ir šādas iespējas kaut ko darīt no mājām un komunicēt ar citiem.

Thu, 05 Mar 2020 12:11:23 GMT

3 milzīgi deadlaini vakar tika pieveikti, tagad ir kāda nedēļa uzelpot, kad tas viss sākas no jauna. Atvilkos mājās un īsti nezināju ko ar sevi iesākt. Kad nedēļām dzīvo vienā trauksmē par darbu, nāc mājās, gatavo ēst (besī arā dzīvot vienai un visu laiku sev gatavot!) un pildi universitātes darbus līdz guļamlaikam, tad pēkšņš brīvs laiks ir nedaudz šoks sistēmai. Izlēmu sevi apbalvot ar neiešanu uz universitāti šodien un masāžu rīt pēc darba.

Izgulējos līdz 9 no rīta un slinki izvēlos aiziet uz pāris vietējiem veikaliem. Beigu beigās pamanījos ieiet lietotu grāmatu veikalā un iznācu ar divām grāmatiņām par garšaugiem un dārzeņu audzēšanu. Pagājušogad Toms man uzmeistaroja milzīgu koka kasti, kurā audzēt dārzeņus (man ir neliels laukumiņš aiz mājas, bet viss viens betons). Lielos priekos sastādīju burkānus, sīpolus, salātus un tomātus. Lielāko daļu no maniem stādijumiem apēda gliemeži (enemy nr. 1), bet tomāti bez nekādiem mēslojumiem un palīg-barošanām izpletās kā milzu džungļi un sāka pat līst kaimiņu šķūnītī. Ā, un Marija izaudzēja mazos gurķus, kurus Anglijā nekur nevar nopirkt! Šogad esmu izlēmusi fokusēties uz garšaugiem un ārstnieciskiem augiem. Pēkšņi ir parādījusies milzonīga interese par ārstniecības augiem, tējām utt. Viss sākās ar to, ka iegādājos grāmatu ar receptēm visādiem skaistumkopšanas līdzekļiem ar ēteriskajām eļļām - tur ķermeņa krēmiem, skūšanās krēmiem, matu kondicionieriem utt. Tad sāku meklēt kur pirkt sastāvdaļas un uzdūros veikalam, kurš pārdod ne tikai kosmētiskas izejvielas, bet arī kaltētus augus tējām un medicīnai. Un tas viss atmeta atpakaļ bērnībā, kad ģimenē augu tikai ar visādām tējām un vecmammas dabas līdzekļiem pret visām kaitēm. Atcerējos cik reti slimoju un kā visa šī informācija man šobrīd ir pazudusi atmiņu dzīlēs. Tapēc gribas paeksperimentēt un paskatīties ko man izdosies izaudzēt un kāds tam visam varētu būt pielietojums.

Fri, 06 Apr 2018 07:01:45 GMT

Sēžu vilcienā uz Londonu, dzeru kafiju, rakstu eseju par arhitektu Le Corbusier, un klusi piedzīvoju nelielu krīzi savā galvā, mēģinot tikt galā ar savu izpratni par viņa darbiem un dzīvi. Varbūt šis ir tas, ko mūsu skolotāji vēlas sasniegt, dodot mums sarežģītas eseju tēmas. Mēneša laikā esmu izgājusi cauri miljons fāzēm, kurās ienīdu Corbusier, jo likās, ka visi viņa darbi ir betona kluči, kas atgādina Padomju Savienību. Tad sāku lasīt par viņa dzīvi un sāku nedaudz saprast no kurienes viņam bija tādas idejas un kādēļ viņa ēkas ir tieši tādas, kādas tas ir. Tad atkal sadusmojos, lasot par viņa pilsētplānošanas idejām un vēlmi iznīcināt vesturiskus rajonus un ielas, lai tā vietā būvētu blīvi apdzīvotus 'komunālos' debesskrāpjus. Tad atkal pārstāju dusmoties, jo vairāk lasu un saprotu, ka, pat ja es nekad tā nedarītu, tas nenozīmē, ka viņa domāšanai nebija iemeslu. Un tā tālāk, tā joprojām. Un reizēm aizdomājos vai es kādreiz paveikšu ko nozīmīgu un vai jebkādā veidā atstāšu kaut kādu iespaidu uz arhitektūru.

Thu, 27 Apr 2017 23:49:34 GMT

Šodien uzmodelēju savu pirmo 3d virtuvi. 5 dienas darbā ar jauno programmu un katru dienu iemācos kaut ko jaunu. Darbadienas beigās pateicu milzīgu paldies Matt, kurš piecieta manus jautājumus šonedēļ un atzinu, ka vairs neatceros kad bija pēdējā reize, kad no rītiem modos un biju priecīga iet uz darbu.

Semestra beigas

Sat, 15 Apr 2017 15:03:44 GMT

Thu, 06 Apr 2017 16:59:51 GMT

Kamēr visiem pateikšos par apsveikumiem un labajiem vārdiem, ir lietas, kas dzīvē nemainās. Mājāžu problēmas. To mūžīgo drēbju mazgāšanu un trauku mašīnas rūcināšanu kaut kā atrisinājām, bet tagad mūsmājās ir jauna problēma.
Es nezinu kā viņš mazgā drēbes, bet visas viņa izkārtās drēbes vienmēr smird pēc kaut kāda pelējuma, mitruma, pat nezinu kā izskaidrot, bet nu jau kurā reize, kad pārnāku mājās un rauj vēmiens un jāver visi logi vaļā. Vai nu viņš pārbāž veļasmašīnu vai es patiešām nezinu no kā var tik briesmīgi smirdēt drēbes pēc mazgāšanas. Smaka tāda, it kā būtu visu slapju pūdējis veļasmašīnā vairākas dienas. Un tā katru reizi. Un tā nav mašīnas vaina, jo manas drēbes vienmēr skaisti smaržo pēc mazgāšanas un visa māja smaržo pēc izkāršanas. Tagad man jau ir paniskas bailes no viņa mazgāšanas dienām. Un tā smaka ceļo uz augšu un lien manā istabā. Sēžu tagad savā gultā, logi atrauti, bet viss smird. Vienkārši smird. Kā cilvēks pats to nejūt?!

Sat, 18 Mar 2017 15:50:03 GMT

AIzgāju un nogriezu 15cm matu. Un jūtos tik lieliski, ka turies. Vizuāli, šķiet, man īsi mati vienkārši piestāv labāk un fakti ir acīmredzami - lai cik es sapņotu par skaistiem, gariem nāriņu matiem - man tādu nav - ir tikai smalki mati, kuriem patīk piņķēties un kantaina seja. Ar īsāku griezumu uzreiz izskatos more grungy un atkal domas atgriežas pie iespējama auss augšdaļas pīrsinga. Kaut kas man tur patīk.
Bet visvairāk lieliskā sajūta ir kaut kādā iekšējā līmenī - vienmēr esmu ticējusi, ka matos uzglabājas kaut kāda enerģija. Un tā arī tagad, jūtos, ka būtu nogriezusi visus pagājušā gada sūdus. Jūtos viegla, jūtos back to square one un gatava sākt no baltas lapas, kaut kā visu labāk, vieglāk un mīļāk.

Fri, 17 Mar 2017 20:56:34 GMT

Visi iet svinēt Svētā Patrika dienu un cilāt alus pintes, tikmēr es šļūcu uz veikalu nopirkt popkornu, līdīšu gultā un lasīšu 'Interviju ar Vampīru'. Go me.

Fri, 17 Mar 2017 12:08:16 GMT

Harrods ir idioti. Pasūtīju draudzenei telefona vāciņu, atnāca 15x13x28cm lielā kastē. Vai tiešām ir grūti spert kaut vai nelielu soli pretī kaut kāda veida dabas resursu nešķērdēšanai, īpaši, ņemot vērā, ka Harrods ir milzīga kompānija.

Mon, 13 Mar 2017 13:57:04 GMT

Uz pozitīvās nots - Kevins atkal piedzēries pasūtījis visādus mystery items no Amazon un šodien uz darbu pienāca kaste ar Prosecco. Visi pusdienās iedzērām pa glāzītei un pāri palikusī puspudele ir atdota man, jo es esmu vienīgā birojā, kura nebrauc ar mašīnu. Vaigi kļūst sarkanāki un smejos vienā laidā.

Mon, 06 Mar 2017 13:31:11 GMT

Bet uz citas nots, vai kāds ir skatījies Making a Murderer? Noskatījāmies 4 sērijas šajās brīvdienās, un neatceros, kad man vēl būtu bijis tik daudz emociju par dokumentālo filmu.

Fri, 03 Mar 2017 11:26:32 GMT

Pēdējā laikā kaut kādi radošuma viļņi uznākuši - gribās iemācīties ko jaunu, darboties ar rokām. Esmu sākusi zīmēt, ļoti daudz un sapratu, ka esmu nonākusi tālu ceļu no 16 gadu vecuma, kad knapi spēju uzzīmēt koka klucīti perspektīvā.
Gribās iemācīties kaut ko, kur var stundām ņemties ar kaut ko mazu un detalizētu - man ir briesmīgi daudz pacietības darīt tādus mazus piņķerīgus darbiņus, ņmeties un pārvarēt grūtības, un tad tā lieliskā sajūta, kad ir pabeigts. Ilgi esmu gribējusi iemācīties taisīt rotaslietas, bet nekādas pērlītes un bumbuļus - kalt sudrabu, zeltu, ko tādu. Vai arī kaut ko grebt kokā. No kurienes viss šis radošums uzradies, nezinu. Laikam vecums nāk.

Tue, 28 Feb 2017 14:32:32 GMT

Vakar amazon pasūtīju jaunu, koši dzeltenu lietussargu lai kaut kā uzlabotu omu šajās tipiskajās angļu lietainajās dienās - paciņa atnāca šodien. Briesmīgi sapriecājos, spriņģoju pa biroju un atvēru savu jauno lietussargu, kad Kevins sāka bļaut, ka vai es traka esot, tas taču uz nelaimēm, vērt vaļā lietussargu iekštelpās. Tagad nelaimes 'līšot' kā no pārpilnības raga. Vārgi pasmējos, bet pēc viņa ieteikuma aizgāju vēlreiz atvērt lietussargu ārā un vispār sabijos. Kur tāds milzīgs tēvainis var ticēt šitādām blēņām?!

Wed, 22 Feb 2017 08:36:26 GMT

Plānojam mūsu pirmo izbraucienu kopā - gribam doties kaut kur ar kalniem, skaistu dabu un atpūtu no pilsētas trokšņa. Cibas draudziņi, kuri ir bijuši Peak District/Lake District vai tml. vietās iekš UK, lūdzu padalieties padomiem kā veiksmīgi izplānot šādu braucienu. Tie nacionālie parki ir tik milzīgi, ka es nezinu no kura gala ķerties klāt plānošanai. Savā galvā redzu daudz pastaigu, kalnos kāpšanu, ēšanu un dzeršanu mazos, noplukušos krodziņos un palikšanu kādā mazā, vecā namiņā. (Yes, I am cheesy as f).

Fri, 17 Feb 2017 09:53:48 GMT

Lielākoties man riebjas iet FB, jo pārsvarā tikai muļķīgi video un nekas interesants, bet pa laikam uzrodas kādas pērles un tā arī šodien man no rīta uzlaboja garastāvokli video par kādu vecāka gadagājuma onkulīti - zinātnieku, kurš ir atklājis kā ātri un veiksmīgi audzēt koraļļus un, lai gan viņam ir pienācis pensijas vecums, viņš ir izlēmis nedoties pensijā kamēr 'neiestādīs' miljons koraļļu atpakaļ okeānā. Un viņš joprojām pats nirst un dodas okeānā ar studentiem un brīvprātīgajiem, un viņi ir izveidojuši mākslīgu 'okeānu', kurā cenšas paredzēt kāda būs okeāna vide pēc 100 gadiem, lai varētu izaudzēt stiprākus koraļļus, kas spētu izdzīvot nākotnes apstākļus.
Prieks par nesavtīgiem cilvēkiem, kuri vēlas savu laiku un zināšanas ieguldīt mūsu pasaulē, jo vispār viņš taču varētu pateikt - meh, es tāpat ilgi nedzīvošu, man vienalga kas notiks ar pasauli pēc 30-40 gadiem. Man vienalga, ka visi koraļļi nomirs un okeāns būs kā milzu kapsēta.
Īpaši aizkustinoši bija kādas studentes vārdi, ka viņa cerot, ka, pateicoties šim projektam, viņai, iespējams, izdosies ieraudzīt Lielo Barejerrifu tādu, kādu šis vecais zinātnieks ir redzējis pirms 60 gadiem.

Mon, 13 Feb 2017 17:59:31 GMT

Ir kaķu tantes un ir puķu/istabas augu tantes. Ja vakar, ieraugot veikalā skaistu somu, kura būtu lieliski iederējusies manā vasaras garderobē, 20 minūtes stāvēju, turot somu rokās, domīgi čamdot no visām pusēm un beigās izejot no veikala ar tukšām rokām, šodien izrāvu Keriju no darba pirms 5 vakarā, aizlaidāmies uz puķu bāzi un notriecu pēdējo naudu jaunos istabas augos un saskaņotos vara krāsas puķu podos. Nu, puķu tante. Cenšos sevi mierināt ar domu, ka puķes tīrīs manas istabas gaisu, kamēr viena pati aizvadīšu visu dzīvi savā istabā zem segas, priecājoties par saviem 'džungļiem'.

Thu, 09 Feb 2017 11:59:33 GMT

Šajā semestrī jaunas interesantas lekcijas - Building Surveying un Building Technology. Iekš Building Surveying mācamies mērīt zemes gabalus, aprēķināt laukumus, aprēķināt tilpumus, kā uzstādīt būvlaukumu, uzmērīt augstumus utml. Visu pagājušo gadu, katru nedēļu, kad biju Čelmsfordā uz lekcijām, spīdēja saule, bet šogad, kā par spīti, katru nedēļu līst un visa mūsu grupa sapīkuši vazājas apkārt pa lietu un dubļiem un uzmēra. Mūsu pasniedzējs ir vecāka gadagājuma būvuzraugs, kurš jau pirmajā dienā noteica, ka ja kādam ir problēmas bradāt pa dubļiem vai bail no sliktiem laikapstākļiem, tad lai iet mājās, jo esot izvēlējies nepareizo profesiju.
Building Technology ir lielisks kursa darbs - jāuzmēra pašiem sava māja, jāuzrasē ar roku un jāuzraksta atskaites projekts aprakstot konstruckciju, inženiertīklus, kā padarīt ēku 'more sustainable' un kā Health and Safety likumi attiecas uz attiecīgo ēku. Šogad cenšos visu darīt laicīgi un pagaidām izdodas - katru nedēļu padaru daļu darba, jo vienkārši patīk un gribas iegūt labu atzīmi.
Jūtos kā tāda Hermione no Harija Potera - katrā lekcijā zinu visas atbildes un mati arī mūžam sausi un izpūruši :D

Piezīme

Wed, 08 Feb 2017 19:45:07 GMT

What about dimples and freckles and beauty marks in perfect places? What about banter and idiosyncrasies that make this dynamic dynamic? What about the power of the collision of your stories and the change produced because of it? What about her ability to make you feel supported, heard, and invincible and his way of making you feel safe without fists and a puffed out chest but with awareness and responsibility. What about building something together that doesn't fit in a box but sits on a table as a centerpiece. What if you redefined beauty as how someone makes you feel over how they looked. And what if you embraced instead of trying to change? What if you took all your ideas of types, attraction, a "good" relationship, and every judgment you have because of your past relationships, and started with just one thing, curiosity.

Fri, 03 Feb 2017 15:56:34 GMT

Pasūtīju jaunu, skaistu termometru. Šodien pienāca, sapriecājos (es priecājos par visām paciņām, kuras man piegādā, pat ja tās ir, errr, kurpju šņores), izlēmu izmērīt temperatūru joka pēc - 37.4. Jūtos pavisam normāli, bet vai tad šī neskaitās paaugstināta temperatūra? Ej nu sazin. Bērnībā vienmēr bija nedaudz pazemināta - ap 36 pārsvarā.

Wed, 01 Feb 2017 05:40:21 GMT

Pirmā diena atpakaļ universitātē. Jāceļas 5 no rīta lai tiktu uz agro vilcienu. Uztaisīju kafiju un pieliku krūzē spinātus. Nudien, 5 no rīta ir par agru.

Tue, 31 Jan 2017 19:50:23 GMT

Bet tā grāmata, par kuru nesen ieminējos savā kontracepcijas postā, beidzot atnāca, un es esmu izlasījusi 87 lapaspuses (no 360). Un jau tik daudz interesantu faktu. Es, piemēram, nebūt nezināju, ka mēs piedzimstam jau ar visām olšūnām, kuras izdalīsies mūsu dzīves laikā. Un tā kā, iespējami viena vai vairākas no šīm olšūnām kļūs par mūsu bērniem, sanāk, ka mūsu mātes sevī jau nesāja savus potenciālos mazbērnus!
Un jau palasot pāris nodaļas, varu uzreiz skaidri atpazīt pazīmes, ka pagājušās nedēļas vidū man bija ovulācija (kas daudz ko izskaidro).
Un es arī nekad nezināju neko par ķermeņa temperatūrām un par visiem tiem dažādajiem hormoniem, kas katrs uzticīgi un neatlaidīgi spēlē savu lomu mūsu cikla laikā.

Fri, 27 Jan 2017 09:32:00 GMT

Sāku saprast kāpēc Karls mani ienīda no rītiem. Es esmu viens no tiem cilvēkiem, kas apbižo snooze button on regular basis. Es nespēju piecelties ar pirmo modinātāja skaņu, man ir saldākais miegs tajās 10 minūtēs starp modinātājiem, bet, BET - galvā es apzinos, ka šitāda pogu spaidīšana tikai padara manu miegu ļoti nekvalitatīvu. Un vispār, reti kad tieku vairāk par trīs reizēm anyway.
Bet tas mājāzis. Šodien 'strādāju' no mājām, un viņa modinātāju esmu atklausījusies no 7 rītā līdz pat šim brīdim. Ik pēc 10 minūtēm. Valdu trīcošās rokas lai vienkārši neieskrietu viņa istabā, neuzšautu pa seju un nesāktu kliegt, ka ja taisās celties ap pusdienaslaiku, tad lai izslēdz savu sasodīto modinātāju, jeb izmetīšu pa logu.

Tue, 24 Jan 2017 09:09:49 GMT

Ja ir viena lieta, ko es mācīšu sava meitai (es zinu, ka man būs meita, neprasiet kā, vienkārši visu mūžu esmu zinājusi), tad tas būs tas, ko man iemācīja vecmāmiņa, kura bija man vistuvākais cilvēks manā ģimenē.
Kad biju maza, mēs ar viņu daudz braukājām apkārt pa Latviju, jo viņas vīrs (ne mans vectēvs) izvadāja elektronikas preces pa veikaliem. Un lai kur mēs brauktu, lai ko es mašīnas aizmugurē darītu, viņa bieži mani pārtrauca un rādīja skaistu ainavu, skaistas debesis, mazu straumīti ceļa malā, skaistu saules gaismu utml. Un atceros man tolaik pa pusei tas kaitināja, jo likās, ko tā vecmamma atkal tur bakstās un rāda, neliek mieru un kaut ko jūsmo. Bet tagad redzu cik ļoti tas manī ieaudzināja to sajūtu, apstāties, ieraudzīt, uzkavēties un izbaudīt. Viņa mani vakaros veda pie jūras saulrietus skatīties, un tas bija mūsu mazais rituāls - sēdēt pie koka galdiņa jūras malā, klusumā, viegli smaidīt un skatīties kā saulīte ieiet jūriņā. Viņa mani veda mežā, čamdīt un aiztikt visus augus un ziediņus, apstāties, padomāt un atcerēties, kas šis ziediņš, kas tā lapiņa.
Es ceru, ka spēšu nodot to sajūtu tālāk, ka spēšu izaudzināt cilvēku, kas spēj novērtēt to, kas mums ir dots, bet par ko bieži ikdienā neaizdomājamies.
Paldies vecmammai.

Wed, 18 Jan 2017 14:28:08 GMT

Darba kolēģis, iet ārā pa biroja durvīm, izslēdz gaismu un atstāj mani tumsā.
Es: Wtf.
Darba kolēģis (pārbijies): OMG Sam, I am so sorry. You are so small, I forgot you are there! (Nekas, ka es sēžu pie pašām durvīm).