|
Jūlijs 18., 2011
 | 21:13
Negribās pārāk ātri kaut ko sacerēties, bet šodien, ķemmējot matus pamanīju, ka lai kurā vietā izšķiru celiņu, visur tādi sīki matiņi rēgojas. Un es neticu, ka tie ir aplūzuši, jo nevar tak visa galva aplūzt vienā garumā. Ak jel, es ceru, ka man nerādās, esmu tādā eiforijā! Zinu, ka pat ja mati sāktu ataugt kaut cik jēdzīgā stāvoklī, man jārēķinās ar gadu vai diviem līdz normālam stāvoklim, bet man pats galvenais ir saprast, ka viņi tomēr aug!!!
|
Maijs 30., 2011
 | 20:24
Ok, šodien man atkal ir sliktā matu diena, kad man liekas, ka esmu gandrīz plikapure un gribās mesties ezerā. Kādu nedēļu nostaigāju apkārt ar plīvojošiem matiem, priecājoties par neierasto kuplumu, vakar beidzot sāku sirdīgi ķemmēt pinkas un sapratu, ka kuplums bija tikai optiskā ilūzija, kuru veicināja pāris jau savaidojušies dredi manā pakausī, kas tur bija radušies paviršas ķemmēšanas rezultātā. Kamēr visu izķemmēju, biju izplēsusi tik daudz matus, ka varētu mierīgi uztaisīt pāris liekās ūsas, tādā el mariachi stilā (jeb kā Karla nesen izteicās - I was standing in a shower and having a feeling that there is a wig sliding down my leg!). Jokainākais, ka šodien visi darbā prasīja vai neesmu apgriezusi matus, jo izskatoties tādi gludi, kā pēc friziera apmeklējuma. Kauns bija atzīt, ka vienkārši beidzot esmu izķemmējusi, bet tad kāds nošņācās, ka laikam beidzot izmazgājusi. Visdrausmīgākās bailes man šobrīd ir braukt uz mājām, jo tur neviens mani nav gadu redzējis un cilvēki uzreiz pamanīs manu matu zudumu. Šeit dzīvojot, tomēr apkārtējie ir redzējuši kā tas pakāpeniski notiek, tapēc nav tāda šoka efekta. Izmisums, pilnīgs izmisums!
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |