| |
| |
|
par smēķētājiem
zinu, zinu, viņiem ir tiesības bendēt savas plaušas, ejot pa ielu, stāvot pieturā, pie bāriem, kafejnīcām u.tml. bet, kā ar manām tiesībām uz vismaz tik tīru gaisu, cik tas Rīgā iespējams, neieelpot to draņķību, ko smēķētājs ejot izelpo un man pat nav daudz variantu izvairīties, jo dūmi izklīst veidojot arvien plašāku un lielāku telpu kāda tur var būt iecietība, ja paver virtuves logu, lai telpās ienāk svaigais gaiss, un kā reiz kaimiņš smēķē:"Še, Tev! Aizrijies!" un tagad, esot stāvoklī, tas vispār ir kaitinoši un velk uz vemšanu |
|
| |
|
cieņa pret veciem cilvēkiem sabiedriskā transportā? ha!
tām tantiņām ar viņu īpašo, man vērsto skatienu, gribas ģīmī iesmērēt saldējumu viņa savu riebīgu dvašu pūš man virsū, pa laikam baksta ar savu somu, lai es taču vienreiz manītos dot viņai sēdēt vai tiešām viņas ir tik aprobežotas un domā, ka mūsdienās ir tikai deģenerāti es ilgi nevaru nostāvēt, jo esmu stāvoklī un man paliek slikta dūša, sēžot kuņģis ir mierīgāks nu, es jau reizēm domāju, ka varētu arī kādu no viņām apvemt :@ |
|
| |
|
laimes hormons
man ļoti patīk brīži, stāvoklī esot, kad ir tā neizsakāmā laimes sajūta ir tāda pašapziņa, pašpārliecība par savu izskatu un pat seksīgumu, pārliecība par darba spējām un prasmēm šodien būs foto/sonogrāfijas sesija |
|
| |
|
vakardienas atskats
tā tik bija skriešana Ķīpsala - Kaļķu 1 - Kronvalda bulv. - Teika - Ķīpsala kur pēdējā lekcija bija no 18:15 līdz 21:00 ja ņem vērā, ka parasti ap deviņiem eju gulēt, tad, vēl esot pirms desmitiem autobusā, jutos, kā izspiests apelsīns btw, runājot par apelsīniem, man patika "Mehāniskais apelsīns" pirmajā brīdī biju vīlusies grāmatā, bet, laikam ejot, atmiņās tā liekas arvien labāka pieņemu, ka angļu valodā to lasīt ir pavisam cits baudījums |
|