urn:lj:klab.lv:atom1:saltumsArī apsviluši naktstauriņi lido uz gaismuun sirds tā neparasti sitasun sirds tā neparasti sitasgeo1@inbox.lvsaltums2011-06-10T11:46:22Z2011-06-10T11:46:22Zurn:lj:klab.lv:atom1:saltums:322152011-06-10T14:45:002011-06-10T14:45:002011-06-10T11:46:22Z2011-06-10T11:46:22ZA: viss ir par mīlestību.<br />B: ne tik daudz mīlestības.urn:lj:klab.lv:atom1:saltums:309642011-02-05T22:09:002011-02-05T22:09:002011-02-05T20:09:49Z2011-02-05T20:09:49ZMēs ar katru dienu vairāk mirstam, bet arī ar katru dienu ilgāk dzīvojam. Nekas netiek iznīcināts, un, kas neko negrib paturēt, tam pieder viss.<br /><br />Remarks. <br /><br />par to es arī rakstīšu savu eseju.reakcija bez katalizatoraurn:lj:klab.lv:atom1:saltums:306342011-01-18T20:19:002011-01-18T20:19:002011-01-18T18:26:20Z2011-01-18T18:26:20Zun tu vienkārši sēdi, un zini, ka viss, ko tev vajag ir tur pretī, vajag tikai pastiept roku tam pretī, bet tā vietā tu izliecies, ka neredzi, ka esi kur citur, ka tev vienalga, uzbūvē ap sevi metāla sienu un ignorē izdevību, kuru pie tavām kājām nomet dzīve. smieklīgi. <br /><br />dzīvē viss esot jāizcīna paša spēkiem. to, ko mums iedod dzīve, mēs nepamanām. jo ja reakcija pieprasa katalizatoru, tad tādam ir jābūt, vai ne? un balstoties uz tik stingri zinātniskiem pieņēmumiem, mēs labi zinām, ka dzīve neko nemet pie kājām.<br /><br />laikam tāpēc es tik nesaprātīgi (bet ļoti zinātniski - loģiski) izlikos akla, kurla un mēma.urn:lj:klab.lv:atom1:saltums:304392010-12-23T17:08:002010-12-23T17:08:002010-12-23T15:10:25Z2010-12-23T15:10:25Zliecības izdotas, un jūtos ļoti labi. tie trīs septītnieki patraucē kopīgo, burvīgo skatu, bet nu varu es sadzīvot ar viņiem. šajā pusgadā. <br /><br />tagad tikai jāpārdzīvo svētku stress, kurš izmeta svētku garu aiz durvīm sniega čupā, un tad, ja vēl būšu dzīva, varēšu dzīvot tālāk .urn:lj:klab.lv:atom1:saltums:301632010-12-20T21:36:002010-12-20T21:36:002010-12-20T19:40:31Z2010-12-20T19:40:31Zsakravāt somiņas un aizceļot. tas arī viss. neko vairāk man nevajag, varat man apsolīt vien tīru un pliku neko, vien ļaujiet kā putnam aizlaisties, vien ne uz dienvidiem, bet gan uz ziemeļu tālāko galu, un ja atriebīgās jūras dzirnnas mani nesamals, tad es jums atsūtīšu pastkarti, bez atpakaļadreses, jo es neatgriezīšos. bet ja nu jūra mani aprīs,ja tā samals manus sapņu spārnus drumslās - neskumstiet, es kļūšu par smiltīm, un jūra mani nesīs tālāk, un varbūt kādreiz mani izskalos jūrmalā, un tur spēlēsies jūsu bērni un mazbērni, un es viņiem teikšu sveiki, un atstāšu kādu ziemeļu putna spalvu. tā būs pastkarte, un jūs zināsiet, ka esmu nonākusi tur, kur vēlos būt.urn:lj:klab.lv:atom1:saltums:298482010-11-28T18:56:002010-11-28T18:56:002010-11-29T15:53:12Z2010-11-29T15:53:12Zviņš nogalinās viņas smaidu.urn:lj:klab.lv:atom1:saltums:295132010-11-14T20:19:002010-11-14T20:19:002010-11-14T18:08:48Z2010-11-14T18:08:48Zsajūta, kad tu pēc ilgas prombūtnes atgriezies mājās, ir burvīga.<br /><br />šādu sajūtu nekad neesmu piedzīvojusi atgriežoties savā dzīves vietā.<br /><br />bet ir daži kvartāli, dažas ēkas rīgā - vieta, kur atgriezties. kur atgriezties mājās.urn:lj:klab.lv:atom1:saltums:292362010-10-29T18:58:002010-10-29T18:58:002010-10-29T16:55:54Z2010-10-29T16:55:54Ztagad mums jādala viss ko var dalīt un dot, jo mēs neatgriezīsimiesnevienmēr viss ir pirmajā rindiņāurn:lj:klab.lv:atom1:saltums:290142010-10-05T20:13:002010-10-05T20:13:002010-10-06T17:21:48Z2010-10-06T17:21:48ZI always thought I could trust you<br />but I guess that's not the case<br />All the years that I loved you<br />You were out there playing the games<br />You didn't think that I would find out<br />but it was written all over the place<br />Is it what you really want now<br />Then get the fuck out of my face<br /><br />How could you deceive me?<br />Im begging you to leave me<br />Go to hell<br />I'm better off without you<br />All is well<br />I'd rather be alone<br />To have you<br />To hold you<br />and never know you<br />'cause you sold me out<br />You're never gonna live this down<br />Never gonna live this down<br /><br />How do you look in the mirror<br />How do you stand the sight of your face<br />If you made it any clearer<br />I could of seen right through the hate<br />and i'll never think about you<br />While I'm sleeping with all of your friends<br />and I'm hoping that you find out<br />'cause love is the sweetest revenge<br /><br />How could you deceive me?<br />I'm begging you to leave me<br />Go to hell!<br />I'm better off without you<br />All is well<br />I'd rather be alone<br />To have you<br />To hold you<br />and never know you<br />'cause you sold me out<br />You're never gonna live this down<br />Never gonna live this down<br /><br />I always thought I could trust you<br />I always thought I could trust you<br />GO!<br />I always thought I could trust you<br />I always thought I could trust you<br /><br />So go to hell<br />I'm better off without you<br />All is well<br />I'd rather be alone<br />To have you<br />To hold you<br />and never know you<br />'cause you sold me out<br />You're never gonna live this down<br />Never gonna live this down <br /><br />/papa roach/urn:lj:klab.lv:atom1:saltums:289252010-09-30T17:04:002010-09-30T17:04:002010-10-03T08:44:22Z2010-10-03T08:44:22Znu ko vēlēšanas ir beigušas, un paldies dievam, (te neviens neapvainojas) promaskaviskā partija nedabūja vairāk procentus par Vienotību. Nav ko gavilēt, darbs vēl tikai sāksies. <br />Tēvzemieši, kā jau paredzēts, savāca pensjonarku balsis, kas joprojām tic tam sauklim - Tēvzemei un brīvībai. <br />Vārdu sakot, gaidīsim pēdejos rezultātus, tad jau dzīvosim. Ak, sasodīts, pēdējos četrus gadus gan jau paspēšu izvilkt, un viņi te visu nesa*ir*īs līdz pēdējam.<br />Dzīvosim, redzēsim.<br /><br />Ai, jūs, kas sevi saucat par normāliem, atstājiet man manu ārprātu.urn:lj:klab.lv:atom1:saltums:286192010-09-24T14:01:002010-09-24T14:01:002010-09-24T11:03:05Z2010-09-24T11:03:05Zdraudzība ir muļķības, kuras izgudrojuši tie, kuriem uz acīm ir rozā brilles. vien gadiem nostiprināta uzticēšanās var nest draudzību, bet tas, kas ātri būvēts, ātri zūd, jo tikko, kā tu neesi blakus, ātrā būve vēja aizlido pie cita un nedod ne ziņu.par peroniem un aukstām naktīmurn:lj:klab.lv:atom1:saltums:282232010-08-22T22:26:002010-08-22T22:26:002010-08-22T19:33:04Z2010-08-22T19:33:04Zreizēm man ir tā,<br />kaut kas mazliet sāp.<br />jo vienmēr kāds var <br />mājās šonakt nepārnākt.<br /><br />un reizēm mazliet šķiet,<br />ka laika nepietiek.<br />tukšie peroni dveš pagātnes rētas,<br />tev bail, tu slēpies aiz pasaku grēdas.<br /><br />bet reizēm ir tik klusi, <br />ka sniegpārslu deja par skaļu, <br />un zvaigznes savādi mirdz,<br />tuksnešu tukšajos ceļos.<br /><br />un reizēm tai tuksnesī ir aka, <br />un reizēm tev kāds ūdeni pasmeļ,<br />un tad tu brīnies,<br />un sirds tā neprātīgi sit.<br /><br />bet cik gan var stāstīt par reizēm?<br />no dzīves nenoslēpsies. <br />un es zinu, šonakt ir auksti,<br />bet tas tikai reizēm ir tā.urn:lj:klab.lv:atom1:saltums:281522010-08-22T22:07:002010-08-22T22:07:002010-08-22T19:20:17Z2010-08-22T19:20:17Zuzvelciet baltu kreklu un rakstiet jaunībai.<br />/i.ziedonis/<br /><br />Mums taču ir tikai viena dzīve. Viena iespēja elpot. Viena iespēja mīlēt. Tas tā, banālāk. To jau redzam, mēs ticam tam, ka mirsim, lai gan ļoti negribas, mēs ticam tam, ka kļūsim veci, tikai neatbildam savam bailēm. Mums taču ir viss, lai attēlotu novecošanu - īpašs dzīvesveids, diētas un vingrojumu kompleksi, atmiņas treniņi, kaudzēm zāļu un kaktu dakteru. Un tad, kad kļūst galīgi slikti, var ķerties pie botoksa, lai izlīdzinātu grumbiņas pierē un lūpu kaktiņos.<br />Mēs apzināmies jaunības vērtību, un darām visu, lai to nepalaistu prom. Bet putns aizlido, un vai mums jānolemj tam lidojumu beigt ar salauztu spārnu? <br /><br />Dāvājiet sevi jaunībai. Taureņiem vēderā. Tie nekad vairs nebūs tādi. Tikai retais saglabā mīlestību līdz vecumam. Izleciet ar izpletni, kamēr esat jauni. Dejojat tā, ka kurpēm nokrīt pazoles. Izejiet pilnmēness naktī un kliedziet - izkliedziet visas bailes, sāpes, priekus, mīlestību, visu, kas sakrājies. ļaujiet ienākt kam jaunam.<br />Uzrakstiet mīlestības vēstuli. Pārkāpiet ātrumu. Nokrāsojiet matus koša tonī. Kāpiet kalnos. Nirstiet ar akvalangu. izgulieties siena kaudzē. Aizbrauciet ceļojumā. Uzdāviniet kādam prieku. Dziediet karoki. Pārkāpiet cilvēces uzstādītās robežas. Pārkāpiet sevi.<br />Piepildiet savus sapņus.<br /><br />Ziedojiet sevi jaunībai, bet nemēģiniet paturēt to mūžīgi. Ļaujiet tai aizlidot, bet sirdī glabājiet atmiņas par brīvo putnu ar vieglajiem spārniem.<br /><br />Un tas nekas, ka jūs vel nespējat iedomāties, kā tas būs, kad būsiet veci. Es arī nespēju, es tikai izlikšos, ka spēju. Izliksimies, ka mums visiem lemts novecot. Sasniedziet savus sapņus, kamēr jums vel nav ģimenes, kamēr jums vēl nav jāatbild par kādu citu. Jo ja tu tagad leksi ar izpletni, un ja tu vel nevienu neesi pieradinājis, pēc tevis skums, ja tu iesi bojā, bet ja tu būs kādu pieradinājis, ja tu par kādu esi atbildīgs, tad tu sagrausi kāda nākotni, nolauzīsi spārnus kādai jaunībai.<br /><br />Diezin vai to bija domājis ziedonis, rakstot tās rindas.<br /><br />Bet izleciet ar to izpletni, kamēr esat jauni. <br />Tas, ko esi izdarījis, tev iemāca ko jaunu.<br />Tas, ko neesi izmēģinājis sāpēs visu mūžu.<br /><br /><br />Tāpēc ziedo sevi jaunībai. Tas atmaksāsies.urn:lj:klab.lv:atom1:saltums:278722010-08-09T21:25:002010-08-09T21:25:002010-08-09T18:28:25Z2010-08-09T18:28:25Zes atskatos, uz to, kas bijis, un saprotu, ka nekas nemaz nav noticis, es vienkārši esmu visu atlaidusi, un nekas jau nav mainījies, viss ir pa vecam, vien manis tur vairs nav, un es vairs nesaprotu, vai tas ir labi vai slikti, jeb varbūt man ir vienalga, un vai jau nav vienalga, kas notiek, bet savāds ir tas klusums, ka tevi ik pa brīdim netraucē telefona zvani vai uznirstošas skype ziņas no cilvēkiem, ar kuriem negribu runāt. Negribu, bet man tā pietrūkst un tas klusums mani biedē, laikam man tomēr nav bail no tumsas. man ir bail no vientulības.urn:lj:klab.lv:atom1:saltums:274182010-08-05T21:35:002010-08-05T21:35:002010-08-05T18:35:26Z2010-08-05T18:35:26ZUn kļuva pēkšņi žēl, ka dzīve ir tik īsa.urn:lj:klab.lv:atom1:saltums:272522010-08-02T22:52:002010-08-02T22:52:002010-08-02T19:55:15Z2010-08-02T19:55:15Zshut up. tonight i'm listening to the stars. <br /><br />gaidu zvaigžnu lietu, man jau ir kompanjons un atrasta vieta uz jumta. 12. augusts gan vēl patālu, bet tas nekas.urn:lj:klab.lv:atom1:saltums:269492010-07-28T16:11:002010-07-28T16:11:002010-07-28T13:29:42Z2010-07-28T13:29:42Zmēs esam dzimuši lai būtu laimīgi. <br />nevis lai skumtu.<br />gribiet ticiet, gribiet sakiet, ka tās ir muļķības. bet es saku, ka mēs esam dzimuši, lai būtu laimīgi. ir tikai jāmāk pārkāpt pāri nelaimēm, skumjām, niknumam un sāpēm. izcīni cīņas, nevis aizej tām garām, brien cauri purvam, nevis meklē apkārtceļu. nezaudē laiku.<br /><br />izbrien cauri tumsai, un ieraugot pirmos gaismas starus, esi laimīgs.urn:lj:klab.lv:atom1:saltums:265872010-07-26T20:05:002010-07-26T20:05:002010-07-26T17:12:38Z2010-07-26T17:12:38Zmūsu visums ir tā savādi uzbūvēts, viss atkarīgs vien no īstās vietas, laika un veiksmes. dažiem veiksme ir iepotēta jau kopš bērnības, bet apvienojumā ar saprāta trūkumu tā iegrūz tos vien neveiksmē. citiem, kuriem veiksmes, pareizā laika un vietas ir pārpārem, citiem trūkst drosmes, lai pieceltos un nosolītu veiksmīgo lozi. viņi zina, ka tā ir īstā, bet neceļas un nedomā to nosolīt, jo ja nu tomēr, ja nu tomēr nav īstā.<br />un ir tie, kuriem viss iet no rokas, kuriem saprāts, drosme un veiksme ir vienādās daļās, bet pārejie to ienīst, sauc par zagli un krāpnieku un vaino savās nelaimēs. jā, savādi iekārtots šis visums. vienmēr mums atradīsies kāds, ko vainot pašu muļķībā.urn:lj:klab.lv:atom1:saltums:262522010-07-25T21:28:002010-07-25T21:28:002010-07-25T18:30:37Z2010-07-25T18:30:37Zšad tad man liekas, ka tāpat nav vērts ko teikt, jo mani uzskati mainās ātrāk nekā podiju modes kaprīzesurn:lj:klab.lv:atom1:saltums:260372010-07-19T13:23:002010-07-19T13:23:002010-07-19T10:25:31Z2010-07-19T10:25:31Zun man liekas, es zinu vairak kā drīkst<br /><br />un naktstaurins sniedzas pēc nāves<br />gaismu meklējot.varbūturn:lj:klab.lv:atom1:saltums:256952010-07-18T14:53:002010-07-18T14:53:002010-07-18T11:54:21Z2010-07-18T11:54:21Zvarbūt es arī būtu gatava pārdot dvēseli, lai saglabātu mūžīgo jaunībuurn:lj:klab.lv:atom1:saltums:254022010-07-17T13:20:002010-07-17T13:20:002010-07-17T10:21:33Z2010-07-17T10:21:33Ztāda baigi foršā sajūta, kad pilnīgi nepazīstams cilveks uzslave, uzsit pa plecu un saka: "neapstajies, tas ir īstais veids". <br />patiesi tāda skaista sajūta pārņem un ticība sev.<br />jo jau dzirdēts, ka savējie saka - viss ir okei, turpini tāda garā.<br />bet kad to tev pasaka kāds pilnīgi svešs cilvēks, nez kapēc tāda skaista sajūta uzreiz.vienkāršiurn:lj:klab.lv:atom1:saltums:252392010-07-12T22:19:002010-07-12T22:19:002010-07-12T19:20:44Z2010-07-12T19:20:44Zhttp://www.youtube.com/watch?v=eHq90k4it<wbr />lE&amp;feature=related<br><br>tikai noskaties. <br>un viss.<br>es mīluurn:lj:klab.lv:atom1:saltums:249692010-07-06T22:34:002010-07-06T22:34:002010-07-06T19:35:09Z2010-07-06T19:35:09Zes mīlu, mīlu, kad tu uz mani tā skaties, tikai tu vēl to nezini.
es grimstu, grimstu tavās acīs, kad tu uzmani tā sakties, bet tu to vēl nemani.
es mīlu, mīlu, kad tu ar mani tā runā, kā kautrīgs kucēns uz mēnesi.
es mīlu, mīlu, kad tu smejies vasaras smieklus.
es mīlu, mīlu tevi, to gan jau tu zini.
es sēdēju un pārskatīju mūsu skype sarunas par pasaules galu un vulkāniem kanārijās, par vaļiem austrālijā un pingvīnu glābšanu. par šokolādes cenām krievijā un terorisma draudiem asv. par to, kāpēc izmirst dzīvnieki, un kāpēc mēness izskatās pēc siera rituļa, lai gan abi domājam, ka neizskatās. par to, kāpēc mums riebjas valentīndiena un kapēc tu gribi, lai vispār esam.
un tikai pēc tam es sapratu, kāpēc mani neintresē kārtējās tenkas, un kapēc, pie velna, es negribu kļūt par plecu, uz kura gauzties.
jo es mīlu pasauli, jūtu, kā tā griežās, un zinu, ka ja vajadzēs, es tikai uzspiedīšu tavu numuru un miers. Un nekas arī nenotiks, ja tu nepacelsi, es nekad neatstāšu ziņas tavā balss paskastīte un tu nekad neatzvanīsi. bet tas nekas, jo pārlieku liela pieķeršanās mūs sagrautu. tu piezvanīsi rīt, jo tikai tad būsi atradis telefonu, un kaut kur ellē un indijā skrienot ar suni, stāstīsi, kā vakar peldējies jūrā. un es klausīšos tavos smieklos, un zināšu ka tu esi bronzas krāsā, bet man nemaz neskaudīs, ka mana saule nav tik skaista kā tavējā, jo tev jābūt brūnākam.
un man nav skumji, ja tavs numurs neuzpeld pat nedēļām, jo ir vasara. vasaras sapni, es tevi izsapņošu, tā pat ka tu mani, bet rudenī tu neliksies nemaz tik īsts ka biji, un man pat nebūs skumji, es tikai pagriezīsos un dejošu pasaulei līdzi nebeidzamajā visumā.
es pat tagad reizēm aizmirstu ka tu esi, un tu pat nepvainojies, ja piezvanot dzirdi, ka esmu tevi aizmirsusi. naks rudens, mans draugs, un mēs atkal būsim vecajās sliedēs. bet mums joprojam vajadzēs sarunas par pingvīniem, un tev nemaz neskaudīs, ka manas ziemas ir aukstākas, kalni skaistāki un pilsēta - bagātāka. tikai tas būs mazliet savādāk, jo rudenī viss ir daudz īstāks nekā vasarā.
un es joprojam mīlēšu, kā tu uz mani skaties, tikai tad es sapratīsu kāpēc.
un pār visu vairak es mīlu savu dzīvi, par to ka man ta ir, par to, ka esmu neatkarīga, ka nepakaļaujos un ka esmu es, nevis kāds cits. piedāvajiet man ko vēlaties, es savu dzivi neatdošu. tūkstosiem reižu es to sākšu no sākuma, bet neatdošu.
tikai vienreiz dzīvot dots, un ko tu dotu, dotu, lai vēlreiz mīlētu?urn:lj:klab.lv:atom1:saltums:245242010-06-25T20:52:002010-06-25T20:52:002010-06-25T17:52:40Z2010-06-25T17:52:40Ziedodiet man motorzāģi un es parādīšu mazo jauko meitiņu, kura pacieš visu.