kas sens, bet kas atmiņām pilns un mazliet arī laikam dārgs.

Mēs šonakt nozagsim
Mājas enģelim.
Un vēlāk Dievam
Pateiksim, kā pārdoties velnam.
Un zvaigznes iebāzisim kabatās,
Mēnesi - piejūras alās.
Un tad kad saulē kusīsim -
Aiziet, mēs sauli noslīcināsim!
Nē, pagaidi!
Sikspārņus prom neraidi!
Iesiesim tiem jāņtārpiņus
Piešūsim tiem savus noziegumus.
Un ja kāds pie atbildības sauks
Mūsu plānus jauks
Tie klusēs,
Jo runāt nespēs.