- Tev jāmācās novērtēt Dāvana, - viņa klusi bilda.
- Dāvana? - viņš nesaprata. gluži kā vienmēr.
- Tu to sauktu par dzīvību. Īsti mēs sākam to novērtēt tikai tad, kad nāve jau ir šķērsojusi mūsu ceļu. Bet tad jau ir par vēlu. Visvairāk mums pietrūkst tie, kurus nespējam atgūt, -
- Bet neviens jau nav nomiris, -
- Jā, neviens. Jo ir mirusi kāda, -
- kāda? -
- mīlestība taču ir sieviešu dzimtes vārds, vai ne tā? -