Vai kādreiz mums pietrūks viens
Glāsts vai pieskāriens?
Uz mūsu sirdīm karstajām
Vai mīlai nosēsties būs lemts?

Šonakt divatā ar dabu,
Mēs smiltīs aizmirsīsimies
Uz taviem nogurušiem plakstiem
Nakts tumšo seģeni metīs.

Nebaidies, es palikšu nomodā par tevi
man tā pat ir lieks šis miegs.
Tu izgulēsies arī par mani,
es sargāšu tevi, tumsas vergs.

Cik rasa valga, cik asaras sāļas
Cik balts ir ceļš kur mūza mājas.
Bet es lūdzu - neej šais baltajās kāpās
Lai cik solījums salds tiktu dots.

Vai mūsu karstās sirdis,
Vēl mīlestību iepazīs?
Vai tomēr klusi izdzisīs,
Pirms viena otru noskūpstīs?