Šonakt aiziesim tā savādāk.
                                                              Bez asarām un skumjām,
                                                              Bez nāves salkanās smakas.
                                                             Aiziesim tā priecīgāk,
                                                             Ar smalkiem putekļiem uz lūpām.
                                                             Bez skumjām vijoles skaņām
                                                             Bez atmiņām liegām.

                                                             Jo ne vienmēr viss ir tik
                                                             Balts un melns kā pasakās.
                                                             Ir jau dažreiz... pelēkāk.
                                                             Tāpēc aiziesim šoreiz tā savādāk,
                                                             Pirms tam vēl nepaguruši spēlēsimies
                                                             Kā bērnu rožainās dienās
                                                             Līdz gaisma mūs šķirs.

P.s.  Zini, ne vienmēr viss bija tik slikti. Es varu gaidīt līdz gaisma atradīs manu salauzto sirdi. Bet ceru, ka Tu būsi pirmais. Es jau esmu zaudējusi pārāk daudz dēļ Tevis, lai aizmirstu Tevi pavisam. Tu mani mainīji, kaut vai tikai spēlējoties...