Manā galvā acīmredzot mitinās kaut kāda vāvere, kas regulāri trenējas uz sava skrejriteņa, vai var būt pat drīzāk tur ir kaut kāda superspēle "zebras rats", kuru iegriežot var dabūt balto strīpu, melno strīpu, vai superbalvu - zebras pakaļu. Kopš šorīta esmu paspējusi sadusmoties, ka mani no rīta nesamīļo, atrast potenciālo kāzu kleitu, izlemt, ka laikam jau nekas nesanāks, jo man tiešām nepietiek seksa, sākt plānot mūsu vakariņas, izlemt sākt badoties, lai atgūtu formu, nolemt cept pankūkas brokastīm un ēst tās ar ievārījumu, nē - ar gaļu. Apmierinātība ar dzīvi un pastāvošo iekārtu vs rage about everything.
Nogurdinoši.