saliktenis

Ja viņa to izdarīs atkal sadrupšu sāpes. Ha ha un nav nemaz domas, ka tā nenotiks, tikai jautājums par laiku.
Kāpēc nesanāk samierināties, likt kluci – dzīvot un baudīt esošo nevis murgot iekšēji par kaut ko pašam nesaprotamu.
Jāiet staigāt, vienkārši jānesas prom lai visas bailes, pieķeršanas, ticības iznīkst, lai nav nekā ko pazaudēt savādāk sadrupšu pavisam tajā rītā

Dodiet man meiteni. Es gribu.
Paņemšu viņu pie sevi sasildīšu lai neliktos sev tik auksts, pasludināšu par karalieni būs kam kalpot, un izdrāzīšu.
Pēc tam viss sāksies no sākuma.
Pārāk gari un sāpīgi bļin, jāsāk un jābeidz ar pēdējo.