Sun, 11 Jun 2017 13:17:00 GMT

Jau trīs man pazīstamie cibiņi izdzēsušies pāris nedēļu laikā. Es ceru, tas būs pārejoši.

Sun, 11 Jun 2017 10:09:12 GMT

Ahujel. Esmu piedzēries. Vēl kādu brīdi tas varēs turpināties. Bet pēc tam.

Glābiņš varētu būt amobarbitāls, tikai jāpaļaujas uz svariem :( Savādāk iznāks ne tur pamosties.

Sun, 11 Jun 2017 09:52:51 GMT

Nolādētā maukasmāt, mēs svētdienā dzeram neatšķaidītu vīnu, smēķējam cigaretes, klausāmies ķecerīgu mūziku. Kā tu mūs sodīsi.

Sun, 11 Jun 2017 05:07:39 GMT

Tikko salāpījos ar pudeli vīna. Ir tikai astoņi rītā. Kādas gan idejas. Un ilūzijas.

Sat, 10 Jun 2017 20:18:01 GMT

Tas brīdis, kad īsti vairs nav ko darīt un atliek tikai tukšot atdzisušo vīnu. Šodien nogulēju līdz pēcpusdienai un nekur neaizbraucu; nemaz to nenožēloju, jo tā vietā apbraukāju pilsētu un iepirku jau sen noskatītas un vajadzīgas, bet galvenokārt "gan jau kaut kad citreiz" atliktas lietas. Tas aiz tā, ka visu laiku tā skraidīšana riņķī. Nopietni, neatceros, kad te biju palicis tik daudzas naktis pēc kārtas. Un brīvdienas. Skaidrā (nu vairs nē). Varbūt kaut kad bija.

Kaut kādi raustīgi teksta uzrāvieni. Nodzēšu. Telefons, ko ieslēdzu, bet tad atkal izslēdzu. Priekš kam.

Mans glābiņš ir šis vīns un cigaretes.

Lasu, kas sarakstīts priekš četriem gadiem. Lasu un drebinos. Ne jau no aukstuma.

Sat, 10 Jun 2017 13:33:10 GMT

Vien nomainīti daži spieķi, riepas apvalks un kamera, mazais zobrats, bet panadzes ir tik melnas un neizmazgājamas, ka kauns kaut kur iet. Būtu ēteris..

Fri, 09 Jun 2017 22:30:39 GMT

Kad apnīk pietēlot intelektu, var ļauties apsaukāšanās un lamāšanās burvībai.

Fri, 09 Jun 2017 21:54:43 GMT

Jelgava. Ļoti spontāni; tas bija pirmais virziens. Iekāpjot, vēl kādu brīdi šaubījos, varbūt braukt tālāk nekā sākumā biju nolēmis, jo tas nebija galapunkts. Droši vien iespējas tiktu atrastas, bet šobrīd ir labi tāpat. Prieku atradu pastaigās un banālā procesā, dēvētu par iepirkšanos. Tiesa gan, tās lietas bija vajadzīgas jau sen, pieņemsim, arī metamie naži.

Ledusskapī ēdiens un vīna pudele.
Rīt varbūt pārvarēšu ieilgušo slinkumu uz šito lietu un dabūšu zirgu uz kātiem. Tad droši vien uz piepilsētas darbu, šodien es jutu, ka nevaru, negribu, nespēju. Tad arī tas pirmais teikums. Bet arī par rītdienu nezinu, kā sanāks. Tur pašlaik notiek neiedomājams bardaks un pie darāmā varēšu ķerties ne agrāk, kā pēc pāris stundu kārtošanas. Var jau būt, ka esmu pieradis pie tā, ka brīvdienas izmantoju visam kam citam. Tomēr nē; ir bijušas arī ilgākas pauzes.

Vēl kapos būtu jāiebrauc. Nezinu gan, kā veiksies ar īstās vietas atrašanu. Jau tik sen nav būts, tas ir gandrīz nepieklājīgi.

Smaržas, kas alkaini tiek uztvertas. Vēl es tās jūtu. Zem kājām paslīd garām pilsētas ielas, krustojumi, krogi. Nogurums, vientulība.

Dīvaini, bet izrādās, vajag tikai piemērotu situāciju un īstie vārdi paši atrod ceļu, mehānisms atsāk darbu, tas nav iznīcis, tikai snauž.

Man vajag atpūsties un vēl kaut ko nenosakāmu.

Fri, 09 Jun 2017 04:42:13 GMT

Ar katru nākošo reizi tiek kavēts vēl par kādu minūti vairāk. Diemžēl vakar nepaskatījos, cikos šodien tur sākas, bet vajadzētu rēķināties, ka pusdeviņos un vispār ko es te vēl daru.

Thu, 08 Jun 2017 22:31:27 GMT

Izrādās, ka µskrūve nekad nav strādājusi, jo mehānismā brāķis. Nu un tad tas nozīmē arī to, ka nekad nelietotais slīdnis ieēdies un pat, ja atcirtīs, tik un tā vairs gludi neies. Laikam jau nebūs tik ātri. Varbūt nemaz nav jēgas tur pisties. Toties, ja salīdzina ar eksemplāru, kas pāķos, šis ir divacis, ar spokuli un kustināmu darbvirsmu, tātad vienalga priekšrocības atsver vienīgo trūkumu.

Thu, 08 Jun 2017 15:59:42 GMT

Es pirmajā brīdī nevarēju noticēt, un, kamēr nebūšu iegūto bi-spoku aizstibījis mājās, vēl neticēšu. Tā saucas kaktu tīrīšana un kolektīvā aizmāršība.

Thu, 08 Jun 2017 10:08:44 GMT

Tad, kad parādās luste, tad, tieši tad jāiet prom. Varbūt tieši tāpēc arī parādās.
Iemācījos sataisīt frizūru ātri un bez lamāšanās.

Wed, 07 Jun 2017 19:51:52 GMT

Smagums plakstos ir mānīgs, es zinu, ka pēc padošanās nogurumam man vēl ilgi nāksies grozīties, līdz sastingšu, sapinies naktsmiega tīmekļos. Tikmēr romāns iet uz beigām un noturēties vairs nav tik grūti. Laiku pa laikam vēl pa kādai cigaretei, ceturtdien garais rīts un tad nu gan, tad nu gan beidzot visu un līdz galam.
Istaba smaržo kā ziemā, vājš sveķainu skaidu gruzdēšanas aromāts. Kā tas nākas, ka briketes pa divām nekad neaizdegas, vajag vismaz trīs. Nav tā, ka būtu bijis pārāk auksts, bet tagad nevajag tīstīties, lai no gultas aizietu līdz ledusskapim.

Wed, 07 Jun 2017 14:03:37 GMT

Visa kaitinošā čakarēšanās ar internetbanku pabeigta. Šīdiena vairs neder nekam citam, kā pa māju dzīvošanas procesam. Man vajag šeit pavadīt vairāk laika, ja gribu iedzīvoties. Savādāk tā pati debilā apcere, ka nafig šito rosīšanos, ja tāpat te tikai atnāku izgulēties.
Nākamās nedēļas garumā lielā pārvākšanās. Taisnību sakot, biju jau pieradis pie tās vecās alas ar visu tās daudzslāņaino smirdoņu un Iļjiča spuldzītēm, bet droši vien pieradīšu vēlreiz arī pēc renovācijas.
Uz galda septiņas jaunas grāmatas. Tiesa gan, jātiek skaidrībā, vai es visu esmu pareizi sapratis attiecībā uz (pagaidām) divām no tām. Jāsāk domāt par vēl vienu skapi; līdzšinējam esošā kapacitāte jau sasniegusi piesātinājumu.
Kārtējo reizi nāksies izgulēties par iepriekšējo nakti un vēl uz priekšu, redzēs, kā sanāks, varbūt pirms desmitiem ienāks prātā, ka jājājas kaut kur naudu patērēt.
Pagaidām esmu noguris.
Izrubīju nahuj telefonu.

Tue, 06 Jun 2017 23:08:30 GMT

Bezjēdzīgs vakars. Neviens nav vainīgs. Nav tur interesanti būt. Pilnīgi bezjēdzīgi, un šī nav tāda pirmā reize. Man vajadzētu attīstīt spēju uzticēties kaut kam tur iekšā, arī šodien es to tur dzirdēju, bet, nespēdams atteikt, iekritu atkal. Vismaz neesmu pilnā. Puspudele džona no mana paura jau izkūpējusi kā rīta rasa.

Tue, 06 Jun 2017 20:01:15 GMT

Kodla tikko piezvanīja un var dzirdēt, ka galīgi līks, pusdienlaikā zvanīja un nē, uz Rīgu viņš šodien nebraukšot, kā vienmēr, viss sanāk savādāk. Iešu paskatīties, ko viņš tur dara un cik īsti jau ir izdzēris. Bet izskatās, ka uz mājām šodien nepaspēs aizbraukt un būs jāsavāc.

Tā nu tas ir.

Tue, 06 Jun 2017 19:15:00 GMT

No nevilšus dzirdētas sarunas uzzināju, ka šļomskis pārvācies, nez, tur jaunajā vietā arī ir tāds pats hipsterskijs bomžatņiks, vajadzēs kaut kad aiziet apskatīties.

Tue, 06 Jun 2017 08:07:54 GMT

Kā biju nodomājis, sagaidīju īsziņas skaņu un tikai tad ļāvos sev pamosties un pārdomāju, kas šodien jāizdara. Atkal tikai pavisam mazliet pietrūcis līdz apaļam ciparam. Nē nu, kas par to, esmu atkal uz zaļa zara, priekšā visas iespējas nepadirst nopelnīto. Atkal es plānoju kaut ko bez dionīsiskiem upuriem, es tā esmu domājis arī iepriekš, bet nepamet cerība, ka šoreiz būs savādāk.

Sapņoju, ka ar S. pērkam garāžu, kura man nepatīk, jo tā ir pārāk maza un apkārt daudz traucējošu kaimiņu; kā mācību materiāli izkaisīti mētājamies visiem redzamās vietās, tie ir pārāk sausi un apjomā mazi (pareizāk sakot, tādi paliek pēc izvilkšanas no plaukta). Visi garāmejošie pie tā pieraduši un vairs nepievērš uzmanību, līdz pēkšņi atrodas kāds, kurš uzskata, ka tas nav īsti pareizi. Kaut kāds cilvēks, ar ko kopā nez kāpēc dziedājām auglības dziesmu, drīz pēc tam atradu viņu mirušu. No vecuma nespēka, ne vardarbīgi.

Mon, 05 Jun 2017 13:16:33 GMT

Nodirnēju mazliet ilgāk pie neobligāta darba, tomēr bankas īsziņa joprojām nav pienākusi; vēl nepilna stunda un tad varēšu gaidīt to tikai rīt. Nu nepatīk man iet tukšām rokām, bet tieši šoreiz esmu pateicību parādā.

Tagad atliek tikai palasīt kādu grāmatu un izslēgties līdz rītrītam.

Mon, 05 Jun 2017 10:33:06 GMT

Biju mazliet apmulsis, bet izrādās, ka lielajiem asinsvadiem ir vēl savi asinsvadi. Lēni, pamazām, lasīju nodaļu par limfātisko sistēmu, tikpat lēni, cik plūst limfa; galu galā es aizmigu.

Mon, 05 Jun 2017 08:33:45 GMT

Uz komplimentu par labās omas iedvesto labo izskatu tika atbildēts, ka tas ir dēļ organisma attīrīšanas. Es nepieminēju, ka attīrīšanas process ir bijis nevis aktīvs, bet pasīvs, taču šādos nevajadzīgos sīkumos iegrimt nav nedz vēlams, nedz vajadzīgs. Es jūtos labi, un pie tā arī paliksim.

Vēl divdesmit piecas dienas līdz atvaļinājumam.

Mazāk, kā trīs ned. līdz jāņusvētkiem.

Un mani nedaudz izbrīna, ka krāsns jāiekurina vēl ceturtā jūnija vakarā, bet tā nu tas ir.

Sun, 04 Jun 2017 19:27:32 GMT

Mājās auksti, kaut kādi piderasi aizkrāmējuši manam šķūnim priekšā savus jobanos dēļus, pie pēdējām naudas paliekām atskāršu, cik nekaunīgas cenas patiesībā ir vistuvāk mājai esošajā, nožēlojamajā, smirdošajā bodītē, ir aizmirsts, ka ir taču vēl jāmazgā drēbes, esmu dusmīgs par šiem un visiem citiem sīkumiem kopā, es zinu, tas pāries, bet papriekš vajag par to uzrakstīt un beidzot sākt kaut ko darīt pa māju, lai nenāktos par to visu domāt atkal un no jauna.

Sun, 04 Jun 2017 16:13:21 GMT

Atkal atskāršu, cik ļoti man patīk vērot aizmigušu cilvēku sejas. Viss vaigu saspringums ir atslābis; nav atvērto, dzīvo, zibšņojošo acu, tās un visa pārējā seja ir kaut kas pilnīgi pretišķīgs viens otram. Es varu rūpīgi izpētīt antropometriskās proporcijas, rētas, asimetriju, matu sakārtojumu. Nezinu, kāpēc tas liekas tik interesanti. Laikam ikdienā reti nākas cilvēkus redzēt aizmigušus. Vai mirušus (nesen). Kaut gan.. Nē, vispār nē. Visās miroņu sejās ir kaut kas pārāk līdzīgs, un tā ir nāve, nāve, kas pārmāc visu, visu pārējo, tā ir dominanta, bet dzīvajo sejās tādas dominances nav. Nav tā nāve miegamāsa, miegs ir savādāka, kailāka, neapzinātāka, bet esības, nevis nebūtības forma.

Sun, 04 Jun 2017 10:34:56 GMT

Atkal līdz rīta cēlienam sanāca palasīt, tik labi izplīsās, būs jādomā par guļammēbeles maiņu jaunajās mājās.
Tūlīt atkal uz galvas iekšā tajā nekad-nav-laika zaņķī. Vēl tikai jāizdomā, šovakar doties vai tomēr no rīta, bet labi, droši vien labāk šovakar, naktsmiega laiks pārbīdīts kaut kur uz rīta cēlienu un tā būs ērtāk.

Mana dzīve ir ļoti vienkārša un piezemēta. Un man pie dirsas par visu to murdēšanu un vārīšanos apkārt.

Sat, 03 Jun 2017 17:38:47 GMT

Par laimi, ar gadiem esmu iemācījies ilgi neturēt aizvainojumu, uzlikt mīksto un pievērsties saviem darbiem; kopš pēdējās epizodes pagājusi labi, ja pusstunda, es saprotu, ka neesmu tas, kurš pelnījis sevišķu pretimnākšanu un cita veida izturēšanos kā provocējošu, bet reizēm paliek mazdrusciņ skumji, ja tā padomā, ka citiem ir citādāk. Nu labi, sūds ar tiem citiem,
bet es atradu savas dienasgrāmatas, ko uzskatīju jau par zudušām esam.
Lietas ļoti labi es protu noslēpt arī no sevis, un tur iekšā vēl kaut kas no dzejoļiem, tas tur viss, kas uz beigām bija un varbūt pats labākais no tā.