hide n seek [entries|archive|friends|userinfo] anna [ website | musik ] [ userinfo | sc userinfo ] [ archive | journal archive ]

[26. Aug 2009|19:47] [ skaņa | death cab for cutie - the ice is getting thinner ] Grāmata ierāva savā stāstā uz pāris stundām. Gandrīz nogulēju visus savus darbus un pārējās lietas. Lasot aizdomājos, par to, ka ir cilvēki, kuri aizmirst vietas, cilvēku, teiktos vārdus un darītās lietas. Tikai aptvēru, ka es neesmu no tiem (diemžēl). Atmiņas dažreiz mani smacē. Link +

[26. Aug 2009|10:01] [ skaņa | stereophonics - dakota ] Nekas nav labāks par kārtīgu mājas burgeri brokastīs. Tāpat arī vakar bija ļoti jauka pasēdēšana ar aliņu. Aizmigu kā maziņais pēc tam, lai gan man tika piedāvāta ballīte līdz rītam un parītam. Kam to vajag? Nevienam. Atgriežos pie grāmatas. Link +

[24. Aug 2009|22:42] Šodiena tāda gardumu pārpilna. Jau no rīta sataisīju atlikušo burgeri (cik nu no rīta, jo pamodos kārtīgā pusdienslaikā) Satiku Kristu, nokārtojām darīšanas darbiem, skolām un projektiem. Vēlāk gaidot Tīnas atgriešanos no lielveikala iebraucu ķīnīšos. Nu tik garšīgi. Un tad launagā uzcepām ābolkūku un piedzērām Indijas Jūras Rīsu Sēni. :D Tādas izvirtības. Runājām par istabām un ugunsgrēkiem (šodien Uguns grēkam jaunā sezona tak sākās). Izkalām nelielus plāniņus par nākotni un zīmēšanas kursiem, un nākamajām studēšanas iestādēm. Atbraucu mājās un iekritu grāmatā. Tomēr, lai saglabātos kaut nedaudz atmiņas no grāmatas nolēmu nolikt malā, jo izlasot vienā dienā es neko neatcerēšos. Tagad kāda Top Gear sērija un miedziņš, saldais miedziņš. Link +

Buku open air [24. Aug 2009|08:46] Man pat ir slinkums rakstīt par šo nedēļas nogali, jo ir pārāk daudz ko teikt, un man vēl aizvien ir lielais nogurums. Nostrādājāmies tā kārtīgi. Tagad visu nedēļu atkal jāatpūšas, lai nākamajā nedēļas nogalē var bliezt atkal.. Link +

[18. Aug 2009|23:01] Vivī laiza grāmatu plauktu. Dažreiz es tiešā brīnos par to dzīvnieku . Link +

[18. Aug 2009|22:26] [ skaņa | kisses and cake - john powel ] Ir pārāk smeldzīgs gara stāvoklis, lai varētu sakarīgi domāt. Jau atkal visi sūdi notiek vienā dienā, vienā stundā un bezmaz' vienā sekundē.. Uzkrīt uz galvas kā pirmais sniegs. Pēdējās dienās jau atkal biju tik ļoti sapriecājusies par dzīvi, un smaidīju pa labi, pa kreisi. Šobrīd atkal liekas, ka uz pasaules nevalda labais, bet gan kāds kuram pie rokas ir miljardiem vudū lelles. Viņš tikai baksta un baksta ar adatu un priecājas par citu neveiksmi. Es pavisam noteikti gribētu izšķaidīt kādu marmora galvu. Link +

[18. Aug 2009|19:29] Jūs pat nesaprotat ar ko spēlējaties. Link +

anegdote/twitter [17. Aug 2009|23:25] [ skaņa | no happily never after - nicole sherzinger ] Viens jautā otram: "kur tu esi pazudis? Zvanu - necel.. Draugos neatbildi, feisā arī nē, skaipā nē.. Kur pazudi? " otrs: "es taču twitterī uzrakstīju. ka aiziešu līdz tualetei" Es nesaprotu, kas tur ir smieklīgs, tomēr mēs ar K. visu ceļu smējāmies par to. Link =|+

[17. Aug 2009|11:26] Neko nesaprotu no tā nolādētā TWITTERA :D Link +

[16. Aug 2009|15:59] Man ir need for speed underground. Un es zinu ko es darīšu visu atlikušo dienu. Link +

[16. Aug 2009|12:56] [ skaņa | no happily never after - nicole sherzinger ] Garāk par vakardienas nakti. Kārtējo reizi izdzērām pudeli dārga alkohola, lai nākamajā rītā nebūtu slikti, protams, arī nav (thank God). Aizgājām uz Pienu (kārtējo reizi pārliecinos, ka man besī tās VIP padarīšanas, respektīvi tas diezgan lielā mērā man sabojāja garastāvokli). Padejojām, papļāpājām. Es kārtējo reizi sapratu, ka foršāk ir iet kaut kur vienai, tad nav uz kakla bars ar zīdaiņiem, kas saka, lai neesmu tualetē pārāk ilgi, jo viņiem ir bail pazust. Un, for the record, ne jau es neesmu tā kura vienmēr pazūd. Uz terases satiku vienu no jaukākajiem džekiem ko pazīstu. Pļāpājām kādu laiku un viņš apbēra ar daudzumdaudz jaukiem komplimentiem, sarunājām vēlāk kopā braukt uz centru,jo černis valdīja pār pienu, tomēr VIŅŠ PAZUDA. Bēbji aizvilka mani uz kefīru, sadzirdīja vēl vairāk. Nemitīgi gāju pīpēt, un beidzot, kā ar bomi pa galvu. Tur stāvēja M. ar visu savu filozofu kavalēriju. Piegāju pie viņiem (tad man vēl nebija uzlijis spainis ar lietu uz galvu, bet sajūta bija apmēram tāda pati), smaidīju cik vien varēju, runāju tik maz, lai nesaprastu, ka esmu pilnīgā ķēmā un stāvēju taisni kā zaldāts. Beigās iebāzu sejā to, ka viņi tur noteikti netiks iekšā (un es patiešām ceru, ka viņi arī tur netika iekšā, ka viņiem uzlija virsū vanna ar ūdeni un vēl, ka viņiem pakaļ dzinās suņi). Paldies dievam no gaisa nolaidās pazīstama kompānija un ļoti demonstratīvi paķēra mani pie rokas, iesēdināja melnā BMW un riepas kaucinādami mēs pametām to ballīti. Vecrīga, here we come. Izdejojāmies, izsmējāmies un kad jau plāns sāka bīdīties uz pelmeņu pusi, jo tur taču šņabis maksā 60santīmi, sāka gāzt lietus. Mana kompānija diezgan negribīgi mani pameta, jo tā jau ir - ja visi kopā atbrauc, tad visi kopā arī aizbrauc. Bijām neapmierinātas, bet ko darīt, kā pavēlnieks saka, tā saka. Tajā pat laikā man ienāca prātā, ka jāpaliek vecrīgā. Nosēdēju kādu pusstundu uz netīrām kāpnēm ar kādu ASV valsts iedzīvotāju, kurš pazīstot Snoop Dogu, nu melnais tāds nepajokam. Vārdā BIG LU. Man gan viņu gribējās saukt par Rastamanu, kaut gan viņš bija vairāk līdzīgs šokolādes lācītim Bārnijam. Tad man iešāvās galvā kārtējā spīdošā (pēdiņās) ideja - jābrauc atpakaļ uz pienu, jāsatiek M. un pilnā godībā tur jāizklaidējas. Rastamans iesēdināja mani taksī, iedeva šoferim dolāru un es atkal jau braucu melnajā kumeļā BMW. Pienā, protams, vēl aizvien VIPs, sagandēja manu garīgo līdz nullei, atnāca Līvuksis un teica, lai mani ielaiž iekšā un tad bija viens no smieklīgākajiem dialogiem manā mūžā: Līva: Ielaid tak to meiteni, ārā gāž lietus, viņa jau te bija pirms tam... apsargs: Ko tad gāji prom, ja zināji, ka netiksi iekšā?! es: MAN VAJADZĒJA AIZIET MĀJĀS IZVEST SUNĪTI! (how funny is that) ... ieejam iekšā... apsargs: a cik tev gadi? ir 21? es: jā, loģiski apsargs: kurš gads? es: 87 Man vēl tagad diezgan ļoti nāk smiekli par šo. Tomēr kārtējo reizi tur ballīte nebija, nebija arī M., nebija nekā. Tā nu gāju mājās, gāza lietus un man palika skumji (atkal). Jutos kā tādā skumjā filmā. Link =|+

[16. Aug 2009|05:00] Ieraudzīju to, ko iespējams nevēlējos redzēt. Izballējos tur kur iespējams nevajadzēja. Iedzēru tik daudz cik iespējams nevajadzēja. Man uz kādu brītiņu, tagad, nāk vēmiens par dzīvi, kopumā. Link +

[15. Aug 2009|20:07] Still belive that he is somewhere out there and searching for me Link +

[14. Aug 2009|01:26] Dundari dandari bija superīgi, Bijām apmēram vienu centimetru no aresta. Un Vivī man atkal uzmācas ar savu Austrālijas savvaļas pīli. Laikam grib, lai uzcepu uz pannas. Link +

[13. Aug 2009|05:45] Pēdējā reize, kad tādu gabalu gāju ar kājām bija desmitajā klasē, kad nācām no jūrmalas šosejas. Šodien apmēram tā pat. Pēdējā reize, kad tik ļoti visus cilvēkus biju ienīdusi - hmm, vēl nekad. Es rīt pavisam noteikti nevienu nevēlēšos redzēt. Gulēšu, un ja man zvanīs no policijas, tad lai arestē sētas stabu. Arlabunakti uz divām dienām. Link +

[12. Aug 2009|10:01] Hard work, work Šodien atkal, gan jau būs tonna ar cilvēkiem Link +

[10. Aug 2009|22:54] Aizmirsu piebilst, ka priekšā ir kaut kas liels.. Kā lai labāk to noraksturo.. KOKTEIĻVAKARS Par to neiet runa Link =|+

[10. Aug 2009|22:46] [ skaņa | el savador ] Tātad mainījies ir tas, ka mainījies nav nekas. Ja nu vienīgi tas, ka izlēmu gadu paņemt brīvu, izklaidēties, baudīt dzīvi, varbūt kur aizceļot, nesatraukties par mācībām, pastrādāt, uzlaist gaisā pāris projektiņus un savus mazos sapnīšus. Bet to neviens nezinās, jo neesiet to pelnījuši. Vispār pēdējās brīvdienas ir bijušas pilnīgā miglā, jo meitenei patīk atpūsties un nav jau tā, ka negaršotu iedzert. Bet saprātīgākais ko sāku saprast ir tas, ka esmu diezgan viena šajā pasaulē.. Link +

[7. Aug 2009|10:02] Manai mamma likās smieklīgi nopirkt sunītei liellopa peni (īso), jo es teicu, ka vajag kaut ko graužamu. DISASTER Link +

[7. Aug 2009|08:27] Tikko palasīju Zaļumballes domubiedru grupu draugos un sapratu, ka daži cilvēki tik tiešām ir bezsmadzeņaini. Vakardien bija smaga diena darbā. Garlaikojos, iemācījos apmēram 1000 jaunas lietas, kas izraisīja manā galvā erroru. Un pats trakākais - kļuvu par lielāko trauku plēsēju SS vēsturē. Pavisam nejauši nogāzu uz zemes kasti ar glāzēm un tās visas visas sašķīda gabalu gabaliņos. Man likās, ka labi tas nebeigsies, bet man uzspīdēja sauļuks. Vakarā aizgājām uz bāru ar meitenēm un piedzērāmies ķiršu alu. Gājām mājās, bet kur gadījies kur ne, pie kājām piebrauc princis melnā zirgā jau nu nē, bet BMW un aizvizināja mūs līdz mājām. Man par šo ierakstu pašai sev gribās uzšaut, jo tas ir pilnīgi degradējošs. Link =|+

[5. Aug 2009|19:50] Vakardiena visa pavadīta pie datora, šodien apmēram tā pat.. Visu dienu darbojos pa māju. Klausos mūziku, spēlēju datorspēles, skatos jau kuro top gear sēriju. Atklāti sakot - vēl nevienu seriālu skatoties es neesmu tā smējusies kā tagad. Tie trīs veči ir smieklīgākie uz pasaules. Nekad nebeigšu apbrīnot britu humoru. Klausos vecās goran gora dziesmas un gremdējos atmiņās, jo tās dziesmas man asociējas tikai ar vienu.. Link +

[4. Aug 2009|01:16] Jānoskatās kāda Top Gear sērija un jādodas mieriņā.. Link +

[3. Aug 2009|16:16] Vienīgais ko vēl aizvien varu pateikt ir - AKDIEVS, un saķert galvu Link +

[3. Aug 2009|10:26] Neticami, ka šodien ir tik liela diena. Tā noteikti tiks ieraksīta vēsturē. Vismaz manā noteikti.. Link =|+

[2. Aug 2009|12:01] reibuma brīži - ideāls līdzsvara stāvoklis Link +

[2. Aug 2009|09:56] Šodien redzēju kā vārna mēģina aizlidot ar milzīgu saldējuma kārbu. Tas izskatījās pēc manis. Link +

[1. Aug 2009|22:07] [ skaņa | so here we are - bloc party ] Vakardiena tika nosvinēta, nodzerta, noraudāta un nosmieta godam. Tik daudz emocijas vienā vakarā sen nebiju piedzīvojusi. Viss sākās jau ar to, ka ar Daci sākām kapāt Gaujā. Un tā nepajokam. Piedzērāmies un devāmies tālāk. Ieaicināja mani uz kluba TRAFFIC atklāšanu un satiku T. Aplūkojām jaunās izpriecu vietas un devāmies tālāk. Izstaigājām apmēram visu Rīgu un beigās nonācām Pienā, Kefīrā un galīgā biezpienā. Pa vidu jau bijām pazaudējuši Daci. Kamēr organizēju iekšā tikšanu tikmēr biju pazaudējusi arī visus pārējos un man sākās panika. Zvanos, neviens neceļ, beigās telefons izslēdzies un vēl visādi sūdi. Pa vidam priekšnieks un vēl simts pazīstamie. Alkohols noveda vēl lielākā biezpienā, drīzāk jau galīgā rūgušpienā sagāju. Sadzirdīja mani ar kaut kādiem vitamīnu dzērieniem tā nepajokam. Beigās sazvanījos, atradu T. un aizgāju uz Teātra bāru. Nekad mūžā nebiju tā priecājusies viņu satikt, kā vakar. Es salūzu un sākās asaru plūdi, kas vakardienai bija diezgan normāls notikums. Sēdējām stūrī pie loga, nelielā dīvāniņā un es pēkšņi sajutos tik labi. Viss palika tik ļoti vienalga: augstskolas, kredīti, darbs, pārējie pazudušie, pilnīgi viss. Nonācu tādā miera stadijā. Bet ar to jau balle nebeidzas un stāsts vēl jo mazāk. Mierīgi malkojām aliņus un sākās vakara interesantākā daļa. Pie mūsu galdiņa piesēdās kāds mākslinieks ar dēlu, kurš, protams, pazīst manus vecākus un protams, ka viņš bija tādā pašā tārpā kā mēs. Aliņi tukšojās nesaprotamā tempā. Un tad sekoja liktenīgā deva. Kāds no mums protams izdomāja, ka jāiedzer absints. Valodiņa sāka raisīties un pateiktas tika tādas lietas kuras skaidrā es nekad nebūtu spējīga pārspļaut pār lūpām. Mākslinieka kungs nobēra mūs ar komplimentiem no galvas līdz kājām un tas izprovocēja mūs abus uz vēl lielāku atklātību. Bet tā jau ir, ka iedzēruši cilvēki nemelo. Un piedzērušies vēl jo mazāk. Šajā brīdī diemžēl man pazuda filma. Pēc apmēram piecām stundām es pamodos kaut kur, noteikti ne savās mājās. No sākuma man gandrīz sākās panika, jo izlikās, ka esmu Studijā, bet īstenībā biju tur kur man bija jābūt. Nogulēju visu dienu, saņēmu rājienu no mammas par neinformēšanu, tomēr nakts bija satriecoša. Bet kā jau visas pasakas beidzās, tā pat arī šī beidzās pienākot rītam. Link =|+

[31. Jul 2009|20:34] Asaras acīs nepārtraukti.. Es ceru, ka šis vakars neliks vilties. Link +

[31. Jul 2009|15:21] Šobrīd vienīgais ko man gribās darīt ir dzert, dzert un piedzerties. Man beidzot oficiāli viss riebjas un esmu pazaudējusi pēdējo dzīvesprieka palieku sevī. Jācer, ka šodien būs daudz brūtālas ballītes, varēs kārtīgi izārdīties, aizmirsties un galvenais sadzerties. Man gribās aizbraukt tālu prom no šīs miskastes.. Link =|+

[30. Jul 2009|15:06] Visa vasara paies darbā. Es par to protams priecājos, jo man ir tāda iespēja. Tikai kaut kā pietrūkst. Vakar sirds gandrīz izleca no ierindas, VAIRĀKAS REIZES.. Nekas šobrīd nenotiek.. Rīt jānoballējas pa jaunajiem Rīgas naktsklubiem! Link +

[23. Jul 2009|00:30] Vakardiena bija tieši tik interesanta, lai es saprastu, ka vēlos mācīties LU. Tajā visā ir saskaitāmi tik daudz plusi, ka pat nav ko domāt.. Jātiek! Lai iet ***** visas tās pārējās kultūras iestādes, viņas nemaz nav mūs pelnījušas. Un šorīt noskatījos Nakti muzejā 2. Nu tik smieklīgu filmu es sen nebiju redzējusi. Man tiešām patika visi tie mazie jociņi, it īpaši no rīta, pirms darba kaut ko tādu noskatīties ir diezgan pozitīvi. Ar visām labajām emocijām aizgāju uz darbu, nostrādāju savu darbu, saņēmu savu naudiņu un aizgāju izdzert aliņu. Man patīk, ka Rīgas bāros tomēr bārmeņi nav tādi "assholes" kā citur Latvijā, un ar citur Latvijā es domāju Liepāju. Vienvārd' sakot - forši pasēdēju bārā.. Pēkšņi ejot mājās es sajutos tik vientuļi. Galva šobrīd griežas uz visām pusēm, tik daudz cilvēku, tik daudz notikumu, tik daudz, tik daudz.. Principā piepildīta ir katra diena, tomēr es nevaru izturēt būt viena, nu nevaru.. Link =|+

[21. Jul 2009|09:10] Vakardien visa diena tika pavadīta uz kājām - bankas, kopētavas, bankas, Maskačka, bankas vēlreiz un pasts, un veikals un vēl un vēl, bet tik un tā - neskatoties uz šo nogurdinošos pāŗbaudījumu man jau paspēja uzdirst par to, ka nezinu savu pasta indeksu. For real - kam vajag manu pasta indeksu (patiešām)? Ne jau nu augstskolai, kura paturēs manus dokumentus apmēram nedēļu. Kas viņi man vēstuli sūtīs? DŽĪZ! Protams, tas arī vairāk vai mazāk samazināja vēlme mācīties tur.. Bet nu vienalga, neturēšu ļaunu prātu.. Šorīt vedot suni ārā satiku kaimiņu - tik seksīgu čali savā mājā nebiju redzējusi. Tagad plāns tāds: katru dienu skraidīt pa trepēm, gulēt vārtrūmē, visu laiku smaidīt. Viņš bija simpātisks un viņam patika Vivī.. Pāris dienas atpakaļ vēl sapratu, ka Vivī (mans suns) nevar aiztaisīt muti, jo viņai ir tik lieli ilkņi kā dobermanim, kaut gan viņas izmērs ir kā dobermaņa galvas izmērs. Bet tieši tapēc es viņu dievinu! Uzzināju, kas brauks uz BBP... Link +

[13. Jul 2009|23:08] Im lost! Link +

[13. Jul 2009|21:18] Man gribās izvemties no tās bezdarbības kas ir sākusies. Man likās, ka šī būs foršākā vasara manā mūžā, bet nekas nenotiek tā kā tam vajadzētu notikt. Pat laiks ir sabojājies. Man tik ļoti gribētos kaut ko uzlabot, bet es nesaprotu no kura gala ķerties klāt lietām. Es esmu apjukusi. Esmu nonākusi pieaagušu cilvēku pasaulē un nesaprotu no ar ko sākt. Vismaz laikā kad bija skola, dienas bija piepildītas, bet tagad? Iestājies pamirums un slinkums ir pārņēmis pilnīgi visu. Pat mans dators ir sācis elpot smagāk, jo noslogoju viņu ar seriālu lādēšanu. Un seriāli ir kļuvuši par manu vasaru, lai cik skumji arī tas neizklausītos. 24/7 Pat grāmatas vairs nevaru noturēt rokās. Pat esmu atmetu skriešanu un sākusi taisīt hamburgerus savā virtuvē, lai nebūu viņiem jāiet pakaļ. Un kāpēc tas viss tā? Es zinu, bet tikai negribu to teikt skaļi, jo tad tā būs īsta patiesība.. Tas ir pie vainas vienmēr, kad es nonāku bedres periodā, bet tāda es esmu, tāpēc, laikam, jākļūst par bezjūtīgu kuci un jādzīvo drēbju skapī, jāpārstāj ēst, jāignorē visi cilvēki uz zemeslodes, nē patiesībā tikai vīriešu dzimtas pārstāvji, jo tie ir viņi, kas visu sačakarē. Man tikai gribas sēdēt pļāvā un skatīties saulrietu, ēst ķiršus un fotografēt smieklīgas bildes, ko piekārt pie ledusskapja un beigu gadījumā kuras varētu saplosīt gabaliņos un palaist visumā. Bet galvenais jau ir emocijas, un bildes patur emocijas un piedevām tikai pozitīvās. Neviens jau nefotografē kā cilvēki raud bērēs un pēc tam nepriecājas par tām bildēm. Tāpēc es gribētu tagad arī skatīties par viņu smieklīgas bildes, ja vien es nebūtu viņas iebāzusi kastē, tāpat kā es izdarīju ar savām jūtām. Diemžēl kaste nenostrādāja un slūžas ir vaļā. Ir pagājis jau tik ilgs. Here it comes again.. I want iron heart! Link =|+

[13. Jul 2009|15:19] [ skaņa | three wishes ] Lai kaut kas mainītos, jāmaina no sākuma sevi. Link =|+

[12. Jul 2009|10:47] Beidzot esmu puslīdz atdzīvojusies pēc visām ballēm. 5diena bija pietiekoši dīvaina. No sākuma es aizmigu vilcienā un gandrīz pabraucu garām Aizītei un vispār viņš tur nemaz nepieturēja, bet man paveicās. Tad sākās garlaicīgais posms, kad es nevienu nepazinu, bet pamazām jau man apkārt sēdēja bars ar cilvēkiem un man ar viņiem bija jārunā. Toms ar Džoni mani pamatīgi piedzirdīja, tad Edzīts laistījās ar šampi, tad kaut kādi ūdenspistoļu kariņi, tad aizgāja ļoti nopietnas sarunas par salauztām sirdīm un emigrēšanu, protams par biznesu, jo par to jau parasti runā iedzēruši cilvēki, vismaz mūsu laikos. Kaut kad naktī šāvām salūtu un sabildējām bildes, lai atcerētos no rīta, ja nu gadījumā aizmirstas (parasti jau tādas lietas neatceras). Baigi smuki bija. Nakts protams gāja jau uz gaišo pusi un nopietnās sarunas kļuva aiz vien pavisam smieklīgi nopietnas līdz brīdim, kad kritām no kājām nost, tad protams apsēdāmies un runājām tālāk. Septiņos no rīta vecāki bija jau piecēlušies un visu savākuši, bet mēs pēdējie trīs nenokritušie sēdējām garāžā un šaudījāmies ar peintbola pistolēm, tā smieklīgi. Aizmigām visi čupiņā, lai siltāk un vēl kaķi pa virsu. Nākamajā rītā pamodāmies un, protams, karuseļi mocīja mūsu galvas. Tā nu klusēdami braucām uz Rīgu un atvadījāmies, klusēdami aizgājām katrs uz savu pusi. Es biju neapmierināta - autobuss mani izlaida kaut kādā maskačkā, makdonaldā strādā lēni nu dumji cilvēki, un vēl un vēl vissādas lietas dienas garumā man sita pa nerviem. Bet tas jau ir cits stāsts. Link +

[10. Jul 2009|13:55] Ja saka, ka būs mierīgs vakars, tad tāds noteikti nebūs. Vismaz ja es tā saku. Vakar izložņāju visus Rīgas padibeņKrogus. Paspēju piedzerties līdz nelabumam un bezmazvai noslēgt darījumus par darbu. Traka naksniņa. Un to, ka jāiet mājās sapratu tad, kad neko vairs nesapratu. Tas ir pietiekoši pozitīvi. Šodien ir nelabi, ne ļoti, bet pietiekoši. Vakarā jābrauc pie Tomtoma, un vēl redzēs kā tur viss beigsies. Stilīgākais ir tas, ka es nevaru uzvilkt nekādas garās bikses, jo visas ir īmo un mana uzšķērstā kāja uzreiz smeldz. Pietrūkst tie laiki, kad staigāju kļošenēs. Man vismaz nebūtu jānomirst no aukstuma un odiem šovakar. Vēl aizvien iekšā ir satraukums, jau nedaudz mazāks, bet tik un tā ir, par šovakaru. It's gonna be LEGEND, wait for it, DARY.. Link +

[9. Jul 2009|19:36] Man iekšā ir satraukums. Link +

[9. Jul 2009|15:16] Ārā forš laiciņš. (Man gribējās to pateikt skaļi tādā spalgā intonācijā) Link +

[9. Jul 2009|15:07] Beidzot atradu skaistāko dziesmu pasaulē It's the ONE Season of love - shiny toy guns Link +

[8. Jul 2009|23:31] Šodien nekas lāzīgs nav padarīts. Visu dienu spēlēju burger shop un skatos how i met your mother Thats all. Link =|+

[8. Jul 2009|13:01] Es gribu uz laukiem. Link +

[6. Jul 2009|23:26] Tā sīkā trauma uz kājas ir fucking pretīga. (es jau runāju kā Bondars) Sāka vēl asiņot. Cerams, ka līdz kāzām sadzīs. Šodien skatījos How i met your mother un attaisīju cepumu paciņu. Pati apēdu tikai vienu cepumu. Pārējos atdevu sunītei, jo mani pārņēma sirdsapziņa. Viņai vairāk vajag nekā man. Tagad viņa guļ tā kā es būtu gulējusi pēc cepumu paciņas. Link +

[6. Jul 2009|11:55] Esmu atpakaļ no tās bedres.. Diezvai braukšu uz to pilsētu vēlkādreiz, ja nu man piemaksās. Paldies dievam viss ir labi beidzies, bet nu piedodiet, cilvēki tur ir pabriesmīgi - nelaipni un nepieklājīgi. Labais laiks arī nezin kur bija pazudis nebūtībā, līdz ar mūsu optimismu un labo garastāvokli. Protams, laukos bija superīgi. Paucinājām dzīvnieciņus, izcīnījāmies ar odiem, sportojām, staidzinājām govis, ēdām tomātmaizes, uuuuuunnn braucām ar tāaaadu moci. Liekas, es to čali varētu aprecēt. Vnk uzkāpu melnajam bruņum mocim mugurā un uz 210 km/h pa šoseju, un ttad turr un turrr. Akdievs, vnk piecās minūtēs bijām gan pie jūras, gan pie robežas gan pilsētā, gan atpakaļ mājās. AWSOME! Es arī gribu moci tagad. Protams neiztikt bez pušumiem, paspēju piešaut kāju pie karsta izpūtēja un kas zin cik ilgi tas krāms dzīs. Tagad karājās tikai gaļa. Vakardiena bija drausmīgi auksta. Parasti ja brauc atpūsties tad ir labs laiks bet mums pūta vējš 15m/s un nebija kur likties, jo drēbes siltas arī nebija līdzi. Tā nu līz 9 vakarā nobomžojāmies pa Liepāju un vēlāk braucām mājās. Secinājumi: Tagad varam braukt kaut uz Sibīriju, jo mēs pat pārdzīvojām šo Liepājas braucienu. Link +

[3. Jul 2009|22:02] Nu tikai saturies, Liepāja. Mēs šodien esam 7.. big 7 :D Link +

[3. Jul 2009|11:24] Vakardien ne reizi neizkapu no gultas. Tas tikai nozīmē, ka atpūtos iepriekšējā vakarā ļoti ražīgi. Sastrādājām visādas neģēlības un nedarbus. Satiku bernības draudziņus, braukājos ar liftu un vēl, un vēl. Nesaprotu kā vispār es tiku līdz mājām, bet tam jau vairs nav nozīmes. Rezultātā vakar noskatījos twilight. Jā, nu puisis apburošs un tādu gan jau vēlas katra meitene, bet pati filma? Nu es gaidīju kaut ko grandiozāku. Nu nesaprotu kādēļ "krēsls" ir kļuvis par tādu bestselleru. Noskatījos vēl pāris filmas, jo galva vispār nestrādāja. Šodien vismaz jūtos izgulējusies, un varu gatavoties mazajam piedzīvojumam uz Liepāju. Izballēsimies tur un tad jau svētdien atpakaļ. Enjoy your flight! Link +

[2. Jul 2009|11:37] Īstā filma tagad - the hangover Link +

[2. Jul 2009|10:34] [ skaņa | Prima J - rockstar ] Iedzērām.. Drīzāk pārdzērāmies. Tas lieliskais puišelis vēl atnesa finlandiju un tad bijām gar zemi. Dzīvoklis bija kā labirints. Es tiešām nesaprotu kā es atbraucu mājās (iesaku nebraukt dzērumā ar riteni), apgāzu vēl visu māju. Šorīt ir diezgan traģiska sajūta. Aizgāju līdz ledusskapim un ieraudzīju daudzas gardas lietiņas, tomēr nav spēka neko sagatavot. Nav labi, nav labi!! Link +

[30. Jun 2009|23:19] [ skaņa | amos lee - colours ] Šodiena pavadīta piepildīta un interesanta. Atšķirībā no citām dienām, es beidzot piecēlos līdz ar saulīti JAU NU NĒ, bet nu deviņos jau biju ārā no mājas un uzlaboju ķermeņa tonusiņu. Jau divpadsmitos mazgāju nost visus pilsētas putekļus, bet jau trijos biju teātrī. Sapucējusies kā princese stāvēju un labi izskatījos. Izrāde bija.. Kā, lai to labāk pasaka.. Pirmajās 15 minūtēs paspēju aizmigt, pēc tam aši pamodos un beigas bija satriecošas - gaismas, tērps, aktierspēle un vispār režija kopumā. Apsveicu krustēvu ar pirmizrādi un devos iedzert vīnu. Mani paspēja noķert kāds sirms kungs un aicināja izrādīt teātra aizkulises. Tas bija satriecoši interesanti. Ne jau katru dienu rodas iespēja sēdēt pie cienījamā Smiļģa kunga rakstāmgalda un ne jau katru dienu kāds kurš ir piecas reizes vecāks par tevi, stāsta kā senos laikos pa lāčplēša ielu braukājies ragaviņās. Vēl viens iekāpums vēsturē. Pēc tam apcimojot omi runājām par černobiļu un alkoholu. Alkohols ir labākā izeja - tāds bija mūsu secinājums (pa jokam). Vēlāk satiku K. un K. pastaigājām, paklačojām, izspiedām pēdejos spēkus, lai aizietu līdz bodei pēc ēdiena. Tagad sēžu pie datora, dzeru ingveralu, ēdu suši un tūdaļ sākšu lasīt ievērojamu cilvēku mīlestības vēstules. Nedaudz ilgojos pēc klubkrēskla iestabas stūrī, kreisajā pusē logam. Link +

[29. Jun 2009|10:34] Es raudāšu, jo ir atlikušas vēl tikai divas sērijas.. Kā es izdzīvošu bez viņa visu vasaru? Link +

navigation [ viewing | 50 entries back ] [ go | earlier/later ]